"Esošais modelis sevi izsmēlis." Atsāks spriest par izmaiņām pašvaldību finansēšanas kārtībā
Tipiski pašvaldību kases Latvijā piepilda dažādi avoti, lielākais no tiem ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko maksā pēc deklarētās dzīvesvietas. Ierasti nozīmīgas pozīcijas ir arī mērķdotācijas no valsts budžeta, piemēram, fondu projektiem vai skolotāju algām, kā arī nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi. Attiecībā uz tiem vietvaras var piemērot atlaides.
Un tam visam pa virsu vēl ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, tur tie kritēriji aprēķinam ir dažādi, bet pēc būtības tas nozīmē, ka turīgākas pašvaldības piesubsidē pārējās vietvaras Latvijā. Kas interesanti, piemēram, arī ekonomiski jaudīgie Līvāni vai Smiltene, vai Valmiera, vai Liepāja arī saņem dotācijas no finanšu izlīdzināšanas fonda. Un visskaļāk ilgstoši pret to ir iebildusi Rīga, kur saka, ka divtik cieš.
Pirmkārt, runa par to, ka tās finansiālie līdzekļi šīs dotācijas veidā aiziet arī ar tās smago finansiālo situāciju bēdīgi slavenajai Rēzeknei, lai tur varētu nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu saviem iedzīvotājiem. Un, otrkārt, vēl ir problēma ar iedzīvotāju ienākumu sadali. Gana daudz iedzīvotāji fiziski strādā galvaspilsētā, bet dzīvo, nakšņo un atpūšas Pierīgā, kur arī paliek šie nodokļa ieņēmumi.
Diskusiju bijis daudz. Vai sadalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmums starp deklarēto dzīvesvietu un faktisko darbavietu? Vai piesaistīt pašvaldībām uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumus, lai tās būtu ieinteresēt attīstīt biznesu, vai pārskatīt izlīdzināšanas fonda darbības principus?
Valdības vadītāja atzīst, ka jau pērn spriests par kādām izmaiņām, bet tik tuvu pašvaldību vēlēšanām vienoties ar vietvarām nebija iespējams. Tagad pie tā jāatgriežas.
"Esošais modelis ir sevi zināmā mērā izsmēlis. Tā problēma ir, ka nekāda jauna nauda šobrīd, visdrīzāk, arī neradīsies, taču man kā valdības vadītājai būtu ļoti svarīgi, lai mēs "nesodītu" tās pašvaldības, kas tiešām strādā, ved grūtas pārrunas ar iedzīvotājiem, un pie kurām attīstās arī tautsaimniecība, uzņēmumi un ekonomika."
Protams, pašreizējā sistēmā jau pēc būtības ir iekodēts konflikts. Starp ieguvējiem un zaudētājiem no tās. Pašvaldību savienībā akcentē, ka primāri te jādomā par lielāku valdības finansējumu vietvarām.
"Daudzu gadu garumā valsts līdzdalība ir palikusi minimāla. Pašvaldībām ir izveidojusies tāda pašpalīdzības kase, kur bagātie kādam dod, un tie, kas nav tik turīgi, tie saņem. Varbūt ir jāskatās arī atvieglojumi, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklī, jo šeit šie atvieglojumi arī neienāk pašvaldību kontos."
Latvijas reģionu ekonomikas pētnieks Pēteris Strautiņš uzsver, ka primāri būtu jākoncentrējas uz ražošanas telpu un teritoriju attīstību, nevis kādām nodokļu pārbīdēm. Piemēram, IIN jau varot dalīt, bet tam ir arī pretargumenti.
"Šāda pārdale neko īsti neatrisinās tajās Latvijas vietās, kur ar to attīstību ir visvājāk, kur tiešām tas grūdiens būtu visvairāk vajadzīgs. Ja uzbūvētu jaunu rūpnīcu Balvos vai Ludzā, ļoti maza daļa no maksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aiziet uz citām pašvaldībām. Šīs pašvaldības jau ir motivētas. Rīgā vajag naudu, protams, ka vajag vairāk, tur tilts jābūvē un kam vēl jābūt, bet, ja notiktu šāda pārdale, tad ievērojami samazinātos pašvaldību resursi tajā Latvijas daļā, kur cilvēki visvairāk vēlas dzīvot un to pierādījuši, balsojot ar kājām. Ja viņiem to traucēs, tad ir jautājums, kāda būs viņu izvēle – vai dzīvo citās vietās Latvijā vai vēl kaut kur citur."
Sagaidāms, ka diskusijas par iespējamām pārdalēm sāksies pēc tam, kad Latvijas pašvaldībās būs noformējušās to jaunās politiskās vadības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
