Latvijas reģionu ekonomika. Kurām pašvaldībām izdodas, kuras stagnē, un vai tas korelē ar vēlēšanu rezultātiem?

Iedzīvotāji visā Latvijā nupat kā devās pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos savus pārstāvjus vietējās pašvaldībās. Šādā zīmīgā laikā "Luminor" nāk klajā ar savu gadskārtējo pētījumu par mūsu valsts reģionu ekonomiku, proti, kurām vietvarā kā veicies ekonomiskā ziņā gan aizvadītajā gadā, gan ilgākā laika periodā.

Ar attiecīgo analīzi gan neesot īpaši nogaidīts, līdz vēlēšanas garām, tagad vienkārši pētījums pabeigts. Tas pamatā balstās uz eksporta nozaru algu datiem pilsētās un novados, lai saprastu, kas liek to ekonomiskajam pulkstenim tikšķēt. Par aizvadīto gadu īpaši esot izceļamas trīs vietvaras.

"Izteikti veiksmīgas pašvaldības bija Smiltenes, Ādažu un Bauskas novadi. Pirmajā gadījumā ieguldījumi kokapstrādē, to radītais pieaugums. Ādažu un Bauskas novada gadījumā viss, kas saistīts ar pārtiku, lauksaimniecību un pārtikas pārstrādi. Tur bijusi ļoti strauja attīstība," saka bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Reģionu dalījumā katrai vietai savs stāsts. Liepāju stutē inženierija jeb metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika, savukārt vēsturiski svarīgajā tranzīta punktā Ventspilī par spīti nozares milzu kritumam transports joprojām ir pirmajā vietā. Pārējā Kurzeme iekrāsojas meža nozares un lauksaimniecības krāsās.

Tuvāk galvaspilsētai liela dažādība – tūrisms Jūrmalā, aviācijas stutētais transports ekonomiski visādi jaudīgajā Mārupē, farmācija Olainē, pārtika Ādažos, IT un biznesa pakalpojumi pašā Rīgā.

Dodoties tālāk uz austrumiem, jau atkal milzu loma meža nozarei, ar jaudīgu inženierijas sektoru izceļas par Latvijas optiskās šķiedras galvaspilsētu dēvētie Līvāni, savukārt tālāk Latgalē, kur savulaik svarīga bija tranzīta nozare, lielākā loma lauksaimniecībai. Tik raiba ir Latvijas reģionu ekonomika.

Pētījumā uz mūsu pašvaldībām paraudzīts arī tādā kā olimpiskā maratona disciplīnā jeb kurās vietvarās konkrētās nozarēs 10 gadu gadā bijis lielākais algu fonda pieaugums pret vidējo iedzīvotāju skaitu.

Meža nozarē sumināms Ventspils novads, Siguldas un Smiltenes pašvaldības. Inženierijas sektorā Liepāja, Mārupes un Līvānu novadi, savukārt pārtikas nozarē – Rēzeknes pilsēta, Dobeles un Ādažu novadi.

Vai pašvaldību ekonomiskā snieguma spēkam vai vājumam redzama arī atsauce uz nesenajiem vēlēšanu rezultātiem?

Ekonomists Strautiņš atbild, ka situācija ir dažāda: "Vienā gadījumā ir vecais labais teiciens, ka revolūcija ir cerību, nevis izmisuma bērns. Tātad Līvānu novads, kurā ir bijis ļoti straujš ienākumu pieaugums jau ilgāku laiku. Cits jautājums – vai tas ir bijis vietējās politikas nopelns, bet fakts ir tāds, ka tur ir bijusi ļoti strauja ekonomikas attīstība un tieši šajā vietā notiek straujas pārmaiņas. Laikam novada mērs būs jauns dzejnieks ar kvēlojošām acīm, kurš tālāk vedīs novadu uz saulaino tāli."

Citās vietās pārmaiņas ir notikušas tāpēc, ka acīmredzot izpaužas neapmierinātība ar to, ka attīstība nav bijusi tāda, kādai tai vajadzētu būt. Piemēram, Jelgavas pilsētā pirms 10 gadiem eksporta nozaru attīstības līmenis bija labāks nekā Jelgavas novadā, tagad ir drīzāk otrādi. Acīmredzot – jā, varbūt vajag pārmaiņas.

"Es ceru arī, ka būs pārmaiņas Talsu novadā, jo šis novads jau kļuva pazīstams visā Latvijā ar to, ka tur galīgi, galīgi nesokas ar lēmumu pieņemšanu. Tur ir bijuši tādi gadījumi, ka novada uzņēmēji dodas pie kaimiņu novadiem un runā par pārcelšanos," saka Strautiņš.

Savukārt, runājot par reģionu izaugsmi tālāk, ekonomists vietējās varas mudina gan domāt par industriālo parku un citas uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību, gan par plašāku sadarbību ar valsts institūcijām investīciju piesaistē.