"ABLV Bank": Banka un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus

Banka vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts policijā – ar aicinājumu pārbaudīt šo "FinCEN" apgalvojumu.

Kā uzsvēra Reinfelds, šādi apsūdzot "ABLV Bank" sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, nodarīts kaitējums bankas reputācijai.

Bankas pārstāvis arī skaidroja, ka "ABLV Bank" vienmēr iestājusies pret prettiesiskām darbībām kā nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana un starptautisko sankciju apiešana. Tādēļ sadarbībā ar ASV konsultantiem ieviesti dažādi risinājumi, ko pārbaudījuši gan regulators, gan starptautiskie auditori.

"ABLV Bank" esot arī atvērta jaunām pārbaudēm, lai mazinātu jebkādas aizdomas par nelikumīgām darbībām, un ir gatava sadarbībai ar ASV valsts iestādēm, sniedzot neierobežotu pieeju bankas informācijai, sacīja Reinfelds.

Kā uzskata bankas pārstāvji, ar pārliecību varot teikt, ka "FinCEN" paziņojums balstās uz pieņēmumiem.

Vienlaikus Reinfelds uzsvēra, ka "ABLV Bank" finanšu stāvoklis ir stabils un finanšu resursu pieejamība ir pietiekama. Notikušais esot uzskatāms par nepārvaramu varu, kuras dēļ atsevišķi pakalpojumi gan varot būt nepieejami. Banka aktīvi veic sarunas ar klientiem, skaidrojot radušos situāciju.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "FinCEN" plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

Tāpat "FinCEN" ziņojumā teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"FinCEN" norāda, ka "ABLV Bank" biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.

"ABLV Bank" uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.

Tāpat "FinCEN" ziņojumā sacīts, ka "ABLV Bank" iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.

Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstveida iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017. gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.