Eirozonā domā par atteikšanos no 1 un 2 centu monētām

Iedzīvotāju viedokļi par sīknaudas lietderību dalās. Vieniem 1 un 2 centu monētas liekas apgrūtinošas, citi – uztraucas par cenu kāpumu.

"Var droši atteikties. Tā nauda tāpat nav tik vērtīga. Es personīgi 1-2 centus vai nu iemetu krājkasītē, kas ir veikalos domāta palīdzībai, vai nu sakrāju un atdodu mazbērniem. Tai naudai nav vērtība. Agrāk mazie bērni varēja par 2-3 centiem nopirkt konfekti. Tagad pa 1-2 centiem bērns neko nevar nopirkt," norāda rīdzinieks Normunds.

"Visam cenas pacels, jo neviens jau negribēs zaudēt to 1 centu. No tirgotāju viedokļa. (LNT: Drīzāk nē, lai ir 1-2 centi?) Principā jā, nauda ir nauda. Kāda starpība 1 cents, vai 5 centi pa vienam," saka Kristīne.

Katru gadu Latvijas banka monitorē iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā. 1-2 centu monētu pretinieku skaits pagājušajā gadā pieaudzis līdz 40%. Sīkākās naudas izņemšanu no apgrozības būtu izdevīga daudziem uzņēmējiem un tirgotājiem.

"Valstī ir ļoti dārga naudas maiņa. Un ja sīknaudu grib mainīt, tas tas ir apmēram 35% no vērtības tev ir jāsamaksā. Un Latvijas Banka savukārt ieņem pozīciju, ka nevēlas to darīt, nevēlas konkurēt ar privātām bankām, lai gan mūsuprāt Latvijas Bankai ir tieši tas uzdevums, ka vajadzētu mainīt un paplašināt šo pakalpojumu un padarīt pieejamu viesiem," saka Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Latvijas bankā bez komisijas vienā dienā var mainīt tikai 1000 sīka nomināla monētas. Piemēram, 1 centa monētas  bez maksas var apmainīt ne vairāk kā 10 eiro vērtībā. Sīkās monētas arī tiek kritizētas par to, ka ir smagas.

1 centa monētas svars ir 2,3 grami. 2 centu monēta ir gandrīz par 1 gramu smagāka. Kopējais Latvijas vajadzībām kalto monētu svars sasniedz gandrīz 430 tonnas.

Pagājušajā gadā Latvijas banka 1 un 2 centu monētās emitēja visvairāk – attiecīgi 88 ar pusi miljonus un 73.9 miljonus. Par labu tam, lai atteiktos no sīknaudas ir arī kalšanas izmaksas. Dažās Eiropas savienības valstīs tās pat pārsniedz nomināla vērtību. Latvijai gan pagaidām tā nav: viens cents izmaksā 0,7 centus, divi centi – 0,9 centus.

"Par monētām atbildīga ir Eiropas Komisija, to, kādi būs nomināli, nosaka kopīgs eirozonas valstu lēmums, nevis atsevišķu valstu lēmumi. Mēs dzirdam, ka atsevišķas valstīs, piemēram Somijā, ir notikusi atteikšanās no šīm mazajām monētām. Taču tas nav noticis atsakoties no aut kāda nomināla monētām, bet tas ir noticis ar tirdzniecības noteikumiem," norāda Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Somijā pieņemti īpašie noteikumi, kas liek apaļot cenas veikalos, līdz ar to dabīgā veidā sīkas monētas kļūst mazāk vajadzīgas. Bet ar tām joprojām var norēķināties. Tiek lēsts, ka atteikšanās no 1 un 2 centiem varētu izraisīt nelielu inflāciju, līdzīgi, ka pēc eiro ieviešanas, kad cenas pieauga par 00,12-0,21 daļu procenta.

Latvijā pagaidām šādas iniciatīvas netiek virzītas, vien monitorēta situācija. Jebkurā gadījumā, šāda naudas reforma prasītu vairākus gadus, un iedzīvotāji par to tiktu informēti iepriekš.