Nerezidentu nauda: ar likumu ierobežos tā saucamās čaulas kompānijas
Valdība ķērusies arī pie fiktīvo jeb "čaulas kompāniju" ierobežošanas. Diskusijās panākta vienošanās, ka šīs kompānijas aizliedzošie likuma grozījumi nebūs tik stingri, kā bija iecerējis finanšu tirgus uzraugs. Tomēr bankām no šaubīgajiem klientiem būs jāatsakās agrāk nekā izskanējis iepriekš.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums šobrīd paredz, ka "čaulas kompānijas" var atpazīt pēc trīs kritērijiem: tās reģistrētas valstīs, kur neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu; uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība; un visbeidzot – ja firmai nav savas darbības telpas un tā reģistrēta pastkastītē. Valdībā iesniegti finanšu ministrijas sagatavoti likuma grozījumi, kas nosaka, kurām kompānijām finanšu iestāžu durvis Latvijā būs slēgtas.
"Paredzēts ierobežot sadarbību ar tām, kas atbilst divām pazīmēm, tā stādā jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, otrkārt, ja nevar pierādīt savu saimniecisko darbību," norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Bankas vēlējušās, lai tām būtu jāpārtrauc sadarbība tikai ar tām kompānijām, kas atbilst visām trim pazīmēm, tomēr šīs prasības nebūtu pietiekamas.
"Darba gaitā sapratām, ka regulējumu iespējams padarīt stingrāku, izslēgt iespēju sadarboties ar "čaulas kompānijām", kas atbilst vismaz divām pazīmēm, nevis visām trim. Tikai viena pazīme arī būtu labi un arī vēl stingrāk, bet Tieslietu ministrijas vērtējums bija, ka tas būtu pārmērīgs ierobežojums, kas varētu radīt nopietnas juridiskas tiesvedības riskus," saka ministre.
Finanšu tirgus uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākotnēji vēlējās noteikt daudz stingrākas prasības attiecībā uz tām kompānijām, ar kādām finanšu iestādēm nākotnē būs aizliegts sadarboties, proti, tā ir kompānijas, kuras atbilst vismaz vienai čaulas veidojuma pazīmei, tomēr pēc diskusijām ar likumprojekta veidošanā iesaistītajām pusēm finanšu tirgus uzraugs secināja, ka var piekrist arī pašreizējai valdības pozīcijai.
Līdz ar to bankas, visticamāk, varētu pārtraukt sadarbību ar mazāku skaitu kompāniju nekā iepriekš FKTK minētais atlikušo "čaulas firmu" skaits marta sākumā – 17 000, kur visvairāk – trešā daļa – reģistrētas Lielbritānijā, kam seko Britu Virdžīnas, Beliza, Kipra.
Likuma grozījumi gan vienlaikus paredz, ka ar "čaulas kompānijām" sadarbība būs jāpārtrauc ātrāk nekā iepriekš pieļautais pusgads, un, proti, tās būs 60 dienas. Likuma grozījumus valdība grasījās apstiprināt šodien, tomēr tas pārcelts uz nākamo nedēļu, jo finanšu ministre vēlas likumā iekļaut banku ierosinātu punktu par sadarbības platformas izveidi ar valsts institūcijām un tiesībsargājošām iestādēm, lai efektīvi izmeklētu finanšu noziegumus.
"Tas ir sadarbības modelis, kur darba grupu veidā būs iespēja bankām un tiesībsargājošām iestādēm strādāt, apmainoties ar informāciju… Šķiet, tāds sadarbības modelis, vispārīgāks koncepts, bet praktiskam darbam ārkārtīgi nepieciešams. Lielbritānijā šis modelis strādā, "Jimlit" to sauc, ir novedis jau pie daudziem efektīviem rezultātiem, notiesājošiem spriedumiem un efektīvāks izmeklēšanas darba," norāda Reizniece-Ozola.
Likuma grozījumus tālāk Saeima divos lasījumos varētu apstiprināt līdz 26. aprīlim, un tie varētu stāties spēkā jau maijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
