Iedzīvotāju pensiju uzkrājumus mēģinās vairāk investēt tepat Latvijā. Vai tajā saskatāms kāds risks?
"Lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju otrā pensiju līmeņa uzkrājumu jāinvestē Latvijā." Ar šādu pamata domu Ekonomikas ministrijas paspārnē top īpašs fonds, kurā nokļūtu daļa šobrīd miljardos mērāmās nākotnes pensiju naudas un tālāk jau tiktu ieguldīta dažādos Latvijas uzņēmumos. Vai te saskatāms arī kāds risks?
Šonedēļ atklāja jaunu atbalsta programmu, kurā pēc būtības valsts ar attīstības finanšu institūcijas "Altum" starpniecību sāks izsniegt hipotekāros kredītus reģionos. Pamatojums – klasiskās komercbankas šajā virzienā darbojas kūtri.
Nu jau kādu laiciņu gaisā virmo vēl viena iecere, vēl viena reakcija uz Ekonomikas ministrijas ieskatā tirgus nepilnību. Proti, pārvaldnieki tikai nelielu daļa no Latvijas iedzīvotāju otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem investē mūsu valstī.
"Šobrīd esam vienojušies jau ar mūsu komercbankām, ka "Altum" veidos šādu investīciju fondu, kur šī nauda tiks ieguldīta un tālāk "Altum" šo naudu ieguldīs mūsu uzņēmumos."
Līdzīgs fonds uz neilgu brīdi jau darbojās kovida laikā. Šobrīd ideja, ka "Altum" varētu investēt jaunajā fondā 10% līdzekļu, pārējais būtu no iedzīvotāju vecumdienu otrā līmeņa uzkrājumiem. Tur kopumā šobrīd ir ap 10 miljardu eiro, sākotnējais "Altum" fonda izmērs varētu būt salīdzinoši neliels, apmēram 100 miljonu, bet ambīcijas ir krietni lielākas.
"Neiet runa par visu, kas ir ieguldīts otrajā pensiju līmenī. Šajās debatēs parasti es esmu lietojis 10-20% no tā apjoma, kas, manuprāt, solīds apjoms. Tur nāk sociāli ekonomiskais aspekts, tur nāk samaksātie nodokļi, radītās darba vietas, bet es tomēr kā finansists gribētu uzvērt, ka galvenais ir atdeve. Pirmais fonds ir parādījis ļoti labus atdeves rādītājus."
c, savukārt 2010. gadā – vairāk nekā 60%. Te gan rodas jautājumi. Pirmkārt, otrā pensiju līmeņa pamata uzdevums ir vairot iedzīvotāju uzkrājumus nākotnei. Vai tiešām Latvijā ir gana daudz, kur šo naudu investēt tikpat efektīvi, cik ārzemēs? Otrkārt, vai beigās ar iedzīvotāju nākotnes pensiju naudu netiks risinātas problēmas, ar kurām valdība netiek galā šodien?
"Tas nav domāts "Rail Baltica" vai "airBaltic". Tas ir domāts tiešām ilgtspējīgos uzņēmumos, kuriem ir biznesa potenciāls, kuriem pietrūkst kapitāla. Tā ir mērķtiecīga valsts politika, lai otrā pensiju līmeņa finansējums tiktu ieguldīts mūsu ekonomikā."
Ekonomikas ministrija iecerējusi, ka visi fonda palaišanai nepieciešamie dokumenti vēl šogad varētu pagūt ieraudzīt Ministru kabineta darba galdu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
