"Indexo": Latvijā izsniegto kredītu apmērs pret IKP ir zemākais eirozonā, būtiski bremzējot tautsaimniecību

Uz jautājumu, vai Latvijā ir vieta vēl vienai bankai, Siksnis atzīmēja, ka Latvijā ir četras ārvalstniekiem piederošas bankas, kuras, viņaprāt, ir diezgan pasīvas – savā starpā nekonkurē un kuras apmierina šī situācija. Viena no banku galvenajām darbības jomām ir kreditēšana un tās apmēri ir galvenais banku darbību raksturojošais lielums.

"Diemžēl Latvijā izsniegto kredītu apmērs pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viszemākais eirozonā. Tāpat jāatzīmē, ka kredītu mums ir ne tikai maz, bet tie ir arī ļoti dārgi. Latvijā izsniegtie kredīti ir vieni no visdārgākajiem eirozonā, tāpēc es domāju, ka Latvijai ir nepieciešama vietējā kapitāla banka, jo vājie kreditēšanas rādītāji ir ne tikai Latvijas banku sektora problēma, bet tas bremzē arī Latvijas tautsaimniecību," pauda Siksnis.

Komentējot ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējo publisko piedāvājumu ar mērķi dibināt jaunu banku, Siksnis teica, ka piecu pastāvēšanas gadu laikā "Indexo" ir attīstīties ļoti veiksmīgi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir ne tikai sekmējusi pozitīvas pārmaiņas pensiju pārvaldīšanas biznesā, kā arī stiprinājies pats uzņēmums – "Indexo" pārvaldīšanā ir pusmiljards aktīvu, 80 000 klientu, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība esot straujāk augošais pensiju pārvaldītājs Latvijā, uzsvēra Siksnis. Tikmēr situācija banku sektorā patlaban ļoti atgādina to, kā tas bija pirms 5-6 gadiem pensiju pārvaldīšanā – ierobežota konkurence, ārvalstu kapitāls, dārgi, nepieejami produkti, kas, viņaprāt, "Indexo" ir liela iespēja.

Sākotnējais piedāvājums būs orientēts gan uz Latvijas, gan Igaunijas iedzīvotājiem, kā arī lielu daļu no nepieciešamā kapitāla nodrošinās arī līdzšinējie akcionāri, bet "Indexo" vēlas piesaistīt pēc iespējas vairāk Latvijas mazo un vidējo akcionāru, lai tie kļūtu par "Indexo" akcionāriem. Kopējā summa, kas ir jāpiesaista bankas sākotnējai izveidei, ir gandrīz 7,5 miljoni, pauda Siksnis.

Viņš teica, ka "Indekso" kā klienti ir uzticējušies 80 000 cilvēku, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ir kļūt par klientiem piederošu finanšu pakalpojumu grupu, tāpēc cer, ka liela daļa jauno akcionāru būs no klientu vidus. Tas varētu vairot akcionāru interesi popularizēt šos pakalpojumus arī draugu un paziņu vidū, tādējādi iegūstot arī kā akcionāram. Tāpēc viņam ir ticība, ka izdosies.

Arī Siksnis dalību "Indexo" vērtē kā labu iespēju, un pats ir piedalījies tajā ar saviem finanšu resursiem.

Viņš teica, ka ekonomikā Latvija saskaras ar kārtējo ārējo izaicinājumu, kas nav ne pirmais, ne pēdējais. Diemžēl neviens nevar ietekmēt vai jeb kā mainīt energoresursu cenas, kas ir mainījušās ģeopolitisku notikumu iespaidā un ar tām saistītā inflācija. Vienīgais, ko var darīt šajā situācijā, ir rūpēties par to, lai ekonomika, tajā skaitā arī valsts ekonomika un finanses būtu pēc iespējas labākā situācijā.

Labā situācija esot tā, ka Latvijai ir manevra iespējas, taču lēmums, kādām sabiedrības grupām vairāk palīdzēt, esot politisks.

Komentējot, kādēļ dažādos ekonomikas rādītājos Latvija Baltijā atrodas pēdējā vietā un cēloņus tam, viņš pauda, ka ļoti nozīmīga lieta, kas Latviju atšķir, piemēram, no Igaunijas ir kreditēšanas apmēri. Ja Latvija ir pēdējā vietā eirozonā, tad Igaunija ir daudz maz pa vidu. Arī ar vienādu ekonomikas lielumu – Igaunijā IKP ir gandrīz tikpat liels kā Latvijā, tad Igaunijā ir izsniegts gandrīz divreiz vairāk kredītu. Piemēram, hipotekārie kredīti Igaunijā ir trīs reizes vairāk nekā Latvijā.

Attiecīgie rādītāji starp Baltijas valstīm esot tik radikāli atšķirīgi, ka to nevar izskaidrot ar pieprasījuma pusi, noteikti ir arī problēmas konkurences un piedāvājuma pusē. Lai Latvija izskatītos pēc daudz maz normālas eirozonas valsts, Latvijā būtu nepieciešami vismaz par 5-6 miljardiem vairāk kredītu. Tas ir ļoti būtisks tautsaimniecību bremzējošs faktors. Banku sektorā trūkst konkurences, tas patlaban ir pasīvs, rezumēja Siksnis.

"Indexo" lielākais akcionārs ir SIA "DVH", kurai, pēc IPO prospektā minētā, pieder apmēram 22,31% akciju. Kompānijas "DVH" īpašnieki ir SIA "Perfect Match" (40,97%), kuras vienīgais īpašnieks ir Henriks Karmo, SIA "VSCAP" (33,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Siksnis, kā arī SIA "Dziela" (11,94%), kuras īpašnieki vienādās daļās ir Kristīne Mūrmane un Druvis Mūrmanis, kā arī SIA "Crosshill Capital" (9,92%), kuras īpašnieks ir Toms Kreicbergs, un SIA "IJ birojs" (4,1%), kuras vienīgais īpašnieks ir Jānis Buks.