Investori uzsver, ka aplokšņu algu maksātāji joprojām tiek pie valsts pasūtījumiem
Ēnu ekonomikas darboņi būvniecības nozarē joprojām tiek apbalvoti ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem publiskajos iepirkumos. Konkrētu komersantu nomaksāto darbaspēka nodokļu apmērs pamatoti liekot domāt, ka oficiālās algas nav vienīgā atlīdzība darbiniekiem.
"Proti, virknē uzņēmumu acīmredzami tiek maksātas aplokšņu algas."
Šāds vēstījums šodien no Ārvalstu investoru padomes, kas aicināja uz diskusiju gan valsts pārvaldes, gan pašas nozares pārstāvjus.
Investori atzīst, ka nozarē izveidojusies nesodāmības un neredzamības sajūta. Stāsts par tā saukto nodokļu maksāšanas morāli.
"Gaidām, ka tā uzlabosies 35 gadus, bet tā neuzlabojas pati no sevis. Ja parunā ar cilvēkiem no Somijas vai Lielbritānijas, kur nodokļi ir augstāki, tad viņi nemaksā tāpēc, ka viņiem patīk. Viņi maksā tāpēc, ka viņi zina, ka izvairīties nevar. Viņi zina – maksāju es un mans kaimiņš maksā."
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore veltīja skarbus vārdus politiķiem, atgādinot pērnā gada nogales Saeimas balsojumu, lai tomēr neprasītu fiziskām personām par finansējuma izcelsmi, uzsākot būvniecību.
"Tas ir tas, ka mēs nespējam visus ieraudzīt. Šis klasifikators mums parādītu. Ja tu, piemēram, cel par savu naudu, tad mēs izanalizētu lielajos datu masīvos savu mērķauditoriju. Šobrīd tas ir apgrūtināts, bizness ir neapmierināts, politiķi, iespējams, varbūt dabūs vairāk vēlētāju. Apsveicu!"
Pati par sevi vērienīgā būvniecības nozare allaž bijusi lielākā problēma jau tā problemātiskajā ēnu ekonomikā Latvijā. Ar apņēmību un cerību par šīs jomas sakārtošanu 2018. gadā slēdza ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības sektorā.
Ivo Butkevičš: "Tad tika lēsts, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir 35%. Jaunākajos datos lēsts uz 34%. Praktiski 10 gadu, ģenerālvienošanās pa vidu. Kāpēc nav jaudīgāki rezultāti?"
Ilmārs Šņucins: "Par šo konkrēto ciparu. Es varbūt varu tam arī nepiekrist. Tas ir, protams, tāds sajūtu līmenis. Varu minēt, ka, protams, arī karteļa lieta ietekmēja šo novērtējumu. Tā varbūt nav ēnu ekonomika tāda klasiskā izpratnē, bet nedaudz cits kriminālais žanrs, bet ietekme noteikti arī no tā ir radusies."
Piesauktā ģenerālvienošanās joprojām ir spēkā, bet nozares asociācijā atzīst, ka nepieciešami uzlabojumi. Arī pasūtītāji paši pastāvīgi meklējot lētākos risinājumus.
"Iedomājamies situāciju. Notiek iepirkums šodien, un līgumu noslēdz pēc gada. Pa to laiku ir ļoti daudz notikumi notikuši. Cenas ir mainījušās, darbaspēka pieejamība, kapacitāte un tā tālāk. Tajā brīdī tev uzliek uz galda, ka tagad ātri jādara. Viss deg – laiks, budžets, Eiropas naudas. Tad ir tas izmisuma kliedziens, un visticamāk, tas noved pie kaut kādām rīcībām tālāk."
Pēc diskusijas ārvalstu investoru pārstāvji atzina, ka prasītos krietni straujāki uzlabojumi.
"Mēs visi ļoti labi apzināmies, ka šis pat nav maratons, tas ir ultramaratons. Un, ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad kopumā, protams, mēs nekādā veidā nevaram apgalvot, ka situācija nekādi nav uzlabojusies. Tie soļi vienkārši ir ļoti lēni, un reizēm tie ir divi uz priekšu, viens atpakaļ."
Nākamnedēļ gaidāma jaunākā ikgadējā pētījuma prezentācija par ēnu ekonomiku Latvijā, tai skaitā būvniecības nozarē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
