Produktu cenu salīdzināšanas rīks – cik tas izmaksās Latvijas iedzīvotājiem?
Ekonomikas ministrijas (EM) iecere par speciāla digitāla rīka izveidi, kas pircējiem palīdzētu salīdzināt produktu cenas dažādos veikalos, nodokļu maksātājiem var izmaksāt vairākus simtus tūkstošus eiro, tā aprēķinājis IT uzņēmums "Euso".
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš norāda: "Protams, izmaksas ietekmēs daudzi faktori, bet skaidrs ir viens – šāds rīks ilgtermiņā nebūs lēts. Jāņem vērā, ka tā uzturēšanai un tehniskajām vajadzībām jāatvēl vēl aptuveni no 15 līdz 20 % gadā, kas tiek rēķināts no kopējā izstrādes un ieviešanas budžeta."
Līdz ar EM ieceri noteikt uzcenojuma griestus pamata pārtikas precēm lielveikalos, tā nākusi klajā arī ar ideju par speciāla digitāla rīka izveidi, kas pircējiem palīdzētu salīdzināt produktu cenas dažādos veikalos.
"Jāņem vērā, ka šis digitālais rīks arī kādam ir jāapkalpo, līdz ar to papildus vēl jāaprēķina izmaksas, kas saistītas ar darba algām. Protams, jārēķinās, ka arī veikaliem šī būs papildu slodze, jo plānots, ka informācija par cenām tiek atjaunota katru dienu. Uzskatu, ka situācijā, kad paralēli tiek diskutēts par birokrātijas un valsts tēriņu samazināšanu, šis nav projekts, kas valstij būtu prioritāte. Vairāk izklausās pēc populisma un iespējas kādam politiķim pirms vēlēšanām piekārt sev "labi padarīta darba ordeni."
Galu galā, mums pietiek piemēri, kad pārsteidzīgi digitālie risinājumi un ar tiem saistītie projekti, lai arī ar labiem nodomiem, izgāžas sasteigtības un sliktas pārvaldības dēļ, tā norāda Muciņš.
Publiski izskanējušajā informācijā minēts, ka par pamatu šādai idejai ir ņemti līdzīgi rīki citās valstīs.
Piemēram, Ungārijā šādu digitālo rīku izstrādājusi viņu konkurenci uzraugošā iestāde, kur ir speciāli izstrādāta mājaslapa. Vairākas cenu salīdzināšanas lietotnes darbojas Igaunijā, no kurām populārākā ir "Patērē saprātīgi!". Tiesa, tā ir privāta iniciatīva.
"Jāuzsver, ka šāda sistēma, proti, cenu salīdzināšanas digitāla lietotne, ir biznesa instruments, ar kuras palīdzību tiek piesaistīti lietotāji, lai netiešā veidā vēlāk šos datus monetizētu. Kā piemēru var minēt sociālos tīklus, kur satura veidotāji monetizē savus datus, piemēram, "TikTok" kanālā, nopelnot no reklāmām u.tml.," skaidro I. Muciņš.
Jau šobrīd Latvijā ir izveidoti vairāki speciāli digitāli rīki, kur iespējams monitorēt preču cenas. Tās ir privātas iniciatīvas, kas vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas, taču tajās netiek monitorēti daudzi pārtikas produkti.
Muciņš uzskata, ka Latvijā līdzīgu projektu ieviešanai un uzturēšanai jāpaliek privātai iniciatīvai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
