Nerimst kaislības ap augstajām pārtikas cenām Latvijā. Ministrija aicina veikalniekus vienoties
Nu jau vairākus gadus pārtikas dārdzība ir pastāvīgi sabiedrībā mutuļojošs temats. Viskarstāk diskusijas uzplaiksnīja aizpērnajā vasarā. Konkurences padome pētīja norises tirgū, ekonomisti plātīja rokas, atzīstot, ka cenu noturība īsti vairs nav izskaidrojama, tirgotāji un pārtikas pārstrādātāji viens uz otru rādīja ar pirkstiem, kurš tad būtu vainojams pie pārtikas dārdzības.
"Joprojām nesaņemam no piegādātājiem jeb no pārstrādātājiem piedāvājumu samazināt savai produkcijai cenu," tā 2023. gada vasarā norādīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Savukārt "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils toreiz teica: "Atkarībā no produktu grupas, tad tas piecenojums ir būtībā, mēs varam droši teikt, no 50% līdz pat pāri 200%."
Un visā šajā periodā pārtika ir bijusi viena no tām projektu grupām, kas stutējusi tos trakos inflācijas apmērus, ko pēdējos gados esam redzējuši, un piepildīt savus ledusskapjus kļuvis krietni dārgāk. Lai gan attiecībā uz pārtiku lielākie inflācijas pīķi jau ir aiz muguras, zemāka inflācija nenozīmē zemākas cenas, un attiecīgi dzīves dārdzībā to joprojām ļoti izjūtam.
Reaģējot uz sabiedrisko aktualitāti, Ekonomikas ministrija pērn rudenī izstrādāja plānu pārtikas cenu samazināšanai. Starp iecerēm uzcenojuma griesti ikdienas pārtikas precēm, digitāls cenu salīdzināšanās rīks, liegums pārmērīgām un ilgstošām atlaidēm, lai tādējādi stabilizētu tirgu kopumā. grafika
Pagaidām tikai daļa no Ekonomikas ministrijas iecerēm ir atbalstīta valdībā un nokļuvusi Saeimā. Konkrētie grozījumi attiecas uz pārtikas piegādātāju un tirgotāju savstarpējām attiecībām, uzcenojumu atšķirībām starp vietējo un importa produkciju, kā arī paredz būtiski palielināt sodus par negodprātīgu komercpraksi – līdz pat 4% no gada apgrozījuma.
Visa šī rosība raisījusi pamatīgu satraukumu mazumtirgotājiem. "Rimi" pārstāvji šonedēļ īpašā pasākumā brīdināja par potenciālajām sekām. Jauni komersanti tirgū neienāks un veikalnieki krietni sašaurinās piegādātāju loku, izvēlēsies strādāt tikai ar stabilajiem un paredzamajiem bažās no potenciāliem sodiem. "Rimi" gadījumā piesauktie 4% no apgrozījuma būtu 40 miljonu eiro. Pat, ja regulācijā izdosies atsevišķiem produktiem cenas samazināt, citiem produktiem tās pieaugs.
Tirgotāju peļņa ir ļoti neliela, es pat teiktu, nedaudz vidēji zem tā, kas ir Eiropā. Un no kurienes, lai tirgotājs varētu finansēt šādus milzīgus ieguldījumu? [TV3 Ziņas: Protams, saprotu, ka mazumtirdzniecība ir mēroga ekonomika, bet cilvēki dzirdēs "mums ir neliela peļņa", pretim "Rimi" 30 miljonu peļņa…] Nu 3% peļņa, es teiktu. Ja. Un 3% peļņa – tā nav liela peļņa.
Proti, 3% peļņa pret uzņēmuma apgrozījumu. Ekonomikas ministrijas priekšlikumus kritizēja arī Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansenss.
"Es arī varu laiku pa laikam būt neapmierināts ar "Rimi". Deviņi eiro par mellenēm iepriekš janvārī? Esmu spīdzinājis savus studentus, daudzas reizes par to sūdzoties un cerot, ka, jums neizdosies tās pārdot, bet esmu šeit tāpēc, ka, manuprāt, šie priekšlikumi – tā vienkārši nav laba ekonomikas politika," teica Hansenss.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) gan negrasās atkāpties no saviem plāniem, politiķim uzsverot, ka tos atbalsta arī Latvijas lauksaimnieki un pārtikas pārstrādātāji.
"Šobrīd esam [saziņā], ar lielveikaliem tai skaitā… Mēs aicinām uz sarunām, un mēs esam gatavi vienoties arī ar viņiem par to, kādā veidā ar citiem risinājumiem panākt šo cenu samazinājumu. Līdz šim tādu konstruktīvu priekšlikumu no pašu tirgotāju puses mēs neesam dzirdējuši," norāda Valainis.
Ekonomikas ministrija atlikušos savus priekšlikumus plāno ietvert jaunā likumā un tuvākajās nedēļas nodot publiskai apspriešanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
