Izskan ideja par nacionālo šķeldas rezervju veidošanu

Latvijai patlaban ir vairāku resursu nacionālās rezerves – piemēram, degvielas un dabasgāzes. Ņemot vērā, ka pēdējo ģeopolitisko notikumu gaismā arvien pieaug interese par šķeldas un citiem atjaunojamiem energoresursiem, Ekonomikas ministrijas darba grupā izskanējusi ideja par nacionālo šķeldas rezervju veidošanu. Tam atbalstu pauž arī nozares asociācijas.

"Stratēģiskās rezerves būtiskam energoresursam, par kādu šķelda ir kļuvusi, tā būtu viennozīmīgi ļoti, ļoti vērtīga lieta un nepieciešama arī enerģētiskajai drošībai. Koksne enerģētikā sasniegusi tādu būtisku īpatsvaru, ka būtu absolūti neprātīgi strādāt bez stratēģiskām rezervēm," saka Latvijas Biomasas ražotāju un patērētāju organizācijas Latvijas Biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

"Iecere ir laba, jautājums – kā to realizēt, jo visdrīzāk, ka valsts šādu intervenci šķeldas tirgū, visdrīzāk un vienkāršāk, tas būtu caur "Latvijas Valsts mežiem" (LVM), lai gan jāsaprot, ka LVM kā šķeldas ražotāji nav lieli spēlētāji, viņi ir spēlētāji koksnes tirgū, un te būtu jautājums, kā tehniski to nodrošināt," norāda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš.

"Latvijas Valsts mežos" skaidro, ka kopumā ideja veidot nacionālās koksnes rezerves ir atbalstāma un iespējama, taču to nevar darīt šķeldas formā. Proti, tīri tehniski šā tipa kurināmo nav iespējams ilgstošs uzglabāt.

"Kur ir problēma – šķelda var pati no sevis aizdegties stāvot. Tā tas ir un viņa ir regulāri jāpārrok, lai tā tas nenotiktu. Līdz ar to rezerves veidošana būtu ļoti dārga, ļoti neizdevīga un lieli zaudējuma riski," stāsta LVM pārstāvis Tomass Kotovičs.

Gan Latvijas, gan starptautiskā prakse ir, ka šķeldas rezervi apmēram diviem mēnešiem veido pašas katlu mājas. Ja vēlamies veidot ilgtermiņa nacionālās koksnes rezerves, to varētu darīt, uzglabājot granulas vai malku.

"Absolūti droši var veidot rezerves no granulām, tās jāveido zem jumta un granulas var glabāt piecus un 10 gadus. Var veidot arī malkas rezervi – vai apaļkoka formā, ko var glabāt maksimums līdz diviem gadiem un ko var sašķeldot, ja ir tāda nepieciešamība," saka Kotovičs.

Gan nozares asociācijās, gan atbildīgajās ministrijās pauž – neraugoties uz lielajiem eksporta apjomiem, šķeldas pietiks. Latvijā saražo vairāk nekā patērē. Lai arī iepriekš diskutēts par šķeldas eksporta ierobežošanu, tas būtu iespējams tikai izsludinot ārkārtas situāciju nozarē, un tam šobrīd neesot nekāda pamata. Diskusijas par nacionālo rezervju veidošanu gan notiek, bet pagaidām tikai ideju līmenī.

"Protams, mēs apzināmies, ka šis varbūt nav īstais brīdis, kad šādus krājumus veidot, jo tas automātiski radīs vēl lielāku pieprasījumu pēc kurināmā, bet, protams, ka, skatoties citu valstu pieredzi, ka šāda veida rezerves veido, es domāju, ka tālākās diskusijās vienosimies. Šeit, protams, ir arī ļoti kritisks valsts budžeta pieejamība, jo, lai šādas rezerves izveidotu visai valstij tie ir finanšu līdzekļi," norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Pat ja valsts nolemtu veidot koksnes rezerves – šogad tas vēl nav iespējams. Vienlaikus iesaistītie atzīst – šķeldas cenas kāpusi jau tagad, un arī nākotnē tas nav izbēgams. Atbildīgie sola, ka par šā kurināmā trūkumu satraukties nevajagot – jādomā tikai par to, vai cilvēki varēs to nopirkt.