Izstrādāts vērienīgs pētījums par akcīzes nodokļa politiku Baltijas valstīs. Ieteikts domāt par likmju koordinēšanu

Akcīzes nodoklis ir ļoti sarežģīts, jo aptver vairākas dimensijas. Veselības prizma, mēģinot samazināt kaitīgo lietu patēriņu, iespējams kontrabandas pieaugums, ja likmes tiek celtas pārāk strauji, tāpat tam visam ir reģionālas konkurētspējas konteksts. Tagad izstrādāts vērienīgs pētījums par akcīzes nodokļa politiku Baltijas valstīs.

Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pasūtījuma konkrēto darbu izstrādāja pētnieku grupa Arņa Saukas vadībā. Izpēte gan neiekļauj, piemēram, degvielu, tā vietā fokusējoties uz alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem.

"Nav pareizi, ka lēmumi, ko mēs arī esam vēsturiski pieredzējuši, tiek balstīti tādā revolucionārā pārliecībā, mirkļa impulsā. Ļoti svarīgi, lai lēmumi tiek balstīti datos, pētniecībā, analītikā," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pētījumā secināts, ka Baltijas valstīs ieņēmumi no akcīzes nodokļa ir krietni būtiskāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Lielāko artavu gan sniedz pētījumā neaplūkotie energoprodukti, taču īpatsvars ieņēmumiem no akcīzes alkoholam Baltijā ir divreiz augstāks. Starp trim valstīm Latvija vienīgā, kas akcīzi piemēro arī bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukuru vai citiem saldinātājiem.

Baltijas valstīs šogad martā Igaunijā bija augstākais nodoklis alum un cigaretēm, Lietuva izceļas ar lielāko likmi vīnam un degvīnam, bet Latvijā stiprajam alkoholam un vīnam ir zemākās likmes.

Pētījumā arī sniegtas rekomendācijas. Var turpināt mēreni celt akcīzi alkoholam, vienlaikus domājot par likmes lielāku diferencēšanu pēc dzēriena stipruma, pakāpeniski palielināt akcīzi var arī tabakas izstrādājumiem. Savukārt attiecībā uz cukuru vērts vērtēt, vai nodokļu bāze nebūtu paplašināma arī ar citiem produktiem.

Vienlaikus ieteikts papildu akcīzes nodokļu ieņēmumus virzīt kontrabandas pasākumu novēršanai. Ņemot vērā, ka esam ES ārējā robeža vairāk naudas arī varētu prasīt Briselē šim mērķim.

"Lai mēs varētu stiprināt robežu. Pretējā gadījumā mēs paliekam tāds kā filtrs. Kas filtrā ir iekšā, mēs visi zinām. Diez vai mēs gribam tāds būt," saka Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētnieks Arnis Sauka. 

Pētnieki arī iesaka Baltijas valstīm koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļa likmes, lai nestimulētu pārrobežo iepirkšanos. "Jāsaka, mums nav īpaši labi veicies ar šo procesu. Es arī, godīgi sakot, neticu, ka tas turpmāk varētu veikties labāk," norāda Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Gatis Eglītis (JKP).

Jau drīzumā Saeima sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta. Kā citus gadus, tieši akcīzes nodoklis varētu būt avots, kurā deputāti meklē papildu budžeta ieņēmumus vienai vai otrai vajadzībai.