Valdībā lēš, ka Latvijas katlumājām pietiks arī koksnes šķeldas resursu, taču daudzviet centrālapkures uzņēmumi tomēr ir tramīgi, jo šķeldas cena turpina kāpt. Tāpēc Jelgavas siltumapgādes uzņēmums kā drošības rezerves iepirks kūdru. Valdība gan sagājusi ragos ar kūdras ieguves nozari, jo politiķi lēmuši jau pēc astoņiem gadiem pilnībā aizliegt kūdru kā kurināmo. TV3 Ziņas skaidroja, vai energoresursu krīze varētu likt mainīt šo lēmumu.
Jelgavas centrālapkures uzņēmuma, biomasas koģenerācijas stacijas "Gren" sadedzināšanas iekārta ir viena no retajām valstī, kurā līdztekus šķeldai siltumu var ražot arī no Latvijas purvu kūdras. Un ir nolemts to darīt šoziem.
Andris Vanags
"Gren Latvija" valdes priekšsēdētājs
"Lai nodrošinātu kurināmā piegādes ārkārtas situācijā, ja šķeldas cena ir nenormāli liela vai gadījumā, ja šķelda nav vispār pieejama. Mūsu iekārta ir projektēta, lai sadedzinātu kūdru simts procentu apjomā, bet mēs plānojam izmantot kūdru līdz 30% maisījumā, viss ir piemērots un sagatavots tam."
Blakus esošajā Kaigu purvā jau sākta enerģētiskās kūdras vākšana Jelgavas siltumapgādes vajadzībām 50 megavatstundu apmērā. Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumā "Laflora" kurināmā ieguve nav pamatnodarbe. Te specializējas dārzkopības kūdrā. Lai tiktu pie enerģētiskās kūdras, jārokas dziļāk.
Uldis Ameriks
kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma "Laflora" valdes priekšsēdētājs
"Tā speciāli mēs sākām šogad, zinot to situāciju, kāda tagad ir. Ir kādi četri siltuma ražotāji, kas var izmantot kūdru. Tie arī šodien, tieši šodien uzsākuši ar mums sarunas par iespēju piegādāt."
Kūdras izstrādāji kritizē valdību, sevišķi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas pirms dažām nedēļām lēma aizliegt kūdras kā kurināmā ieguvi jau pēc astoņiem gadiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Eiropas Savienība noteikusi enerģētisko kūdru kā fosilo resursu, līdz ar to ar laiku pilnībā aizliedzamu. Taču kūdras izstrādātāji uzskata, ka Latvijas valdībai vajadzētu stingri iestāties pret šādu definējumu un to mainīt kā uz lēnīgi atjaunojamu resursu, kas videi būtisku kaitējumu nerada.
Uldis Ameriks
kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma "Laflora" valdes priekšsēdētājs
"Kūdras izmantošana enerģētikā ir drošības spilvens gadījumā, ja iestājas ārkārtas situācija. Šīs durvis nedrīkst aiztaisīt ciet ne uz vienu brīdi. Nedrīkst apņemties tādas lietas, kaut pretī naudu sola, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt būtībā nacionālo drošību."
Apmaiņā pret enerģētiskās kūdras ieguves aizliegumu Eiropas Komisija izmaksās Latvijai kompensāciju 184 miljonus eiro. Purvu izstrādātāji no tā nesaņemšot neko. Valsts to sadalīs pēc saviem ieskatiem klimata pārmaiņu mazināšanai. Taču, vai šī energoresursu krīze varētu likt mainīt politisko pozīciju un būs centieni Eiropas Savienībā noteikt Latvijas enerģētiskajai kūdrai izņēmuma statusu, vides ministrijā atbild – nebūs vis. Tā neatkāpjas no viedokļa, ka kūdras ieguve un lietošana enerģētikā rada emisijas, ir ar būtisku ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Raimonds Kašs
VARAM Klimatu pārmaiņas departamenta direktors
"Ne vienmēr lētākais resurss ir labākais resurss, jo tur ir papildu izmaksas šī resursa izmantošanas gadījumā. Vai publiskajā telpā mēs runājam par to, ka par kūdru vajadzētu maksāt dabas resursu nodokli, uzņēmumiem, kas izmantos kūdru, piemēram, Jelgavas "Gren", vajadzēs norēķināties par emisijas kvotām. Emisiju kvotu cena ir svārstīgs lielums. Un kādam tās būs jāiegādājas, kādam par to būs jāmaksā."
Ministrijā akcentē, – enerģētisko kūdru siltumapgādes uzņēmumi drīkst lietot vēl astoņus gadus, un šajā laikā esošā energoresursu krīze būšot jau beigusies un neesot vajadzīgs rezervēt kūdru kā kurināmo vēl kādām citām nebaltām dienām nākotnē.
