Latvijas pilsētas sākušas taupīt enerģiju, Daugavpils mērs ekonomēšanu uz gaismu rēķina dēvē par mazohismu

Trešdien Hannovere kļuva par pirmo lielo Vācijas pilsētu, kas paziņoja par enerģijas taupīšanas pasākumiem, tostarp karstā ūdens atslēgšanu pilsētas pārvaldītajās ēkās, atpūtas centros, peldbaseinos un sporta zālēs, vēsta "The Guardian". Tāpat nolemts pašvaldību ēkas apsildīt vien no 1. oktobra līdz 31. martam līdz ne vairāk kā 20 grādu pēc Celsija augstai temperatūrai. Būs arī aizliegts izmantot gaisa kondicionēšanas iekārtas un sildītājus.

Bērnudārzi, skolas, aprūpes nami un slimnīcas ir vienīgās pašvaldības iestādes, kuras ierobežojumi neskars.

Šādā veidā Hannovere iecerējusi ietaupīt 15% kopējā energoresursu patēriņa, kas arī atbilst Eiropas Komisijas nesenajam mudinājumam Eiropas Savienības dalībvalstis samazināt resursu patēriņu, lai pakāpeniski varētu pilnībā atteikties no Krievijas gāzes. Vācija, kā zināms, līdz šim vairāk nekā citas Eiropas valstis bijusi atkarīga no lielvalsts gāzes importa.

Jānorāda, ka Vācija lielāko daļu importētās gāzes izmanto māju apsildīšanai un lielo rūpniecību darbināšanai, taču aptuveni 15% aiziet arī elektroenerģijas saražošanai. Tieši tāpēc pašvaldības nolēmušas salīdzinoši nesāpīgi piežmiegt jostas tieši šajā ziņā.

Arī valsts galvaspilsētā Berlīnē trešdienas vakarā aptuveni 200 vēstures pieminekļi un pašvaldības ēkas palika tumsā, jo taupības nolūkos tika izslēgts to apgaismojums. Savukārt no nākamā gada aprīļa iecerēts, ka galvaspilsētas āra peldbaseinu ūdens temperatūra vasaras sezonā varētu būt divus grādus zemāka nekā ierasts.

Tāpat Minhene paziņojusi, ka izslēgs apgaismojumu savam rātsnamam un pašvaldību birojos būs pieejams tikai auksts ūdens. Arī strūklakas naktīs tiks izslēgtas. Nirnberga slēgs trīs no četriem pilsētas pārvaldītajiem iekštelpu peldbaseiniem, bet āra baseini būs atvērti līdz 25. septembrim. Arī Augsburga paziņojusi par līdzīgu taupīšanas pasākumu ieviešanu, piemēram, publisko strūklaku izslēgšanu, ziņo BBC.

Daugavpils – ekonomija uz pilsētu apgaismojumu nav pareizais ceļš

"tv3.lv" uzrunāja vairākus domes priekšsēdētājus, taujājot pēc iecerētajiem pasākumiem pilsētās un pašvaldībās, lai samazinātu energoresursu patēriņu. Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš par esošo situāciju ir visvairāk sašutis, kas, kā pats atzīst, ir maigi teikts. Mērs atgādina, ka Daugavpils šobrīd ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kurā jau kopš pērnā gada oktobra izsludināta enerģētiskā krīze. Pamatojoties uz to, nakts stundās tiek regulēta ūdens temperatūra, bet apkures sezonā – tilpuma temperatūra.

Elksniņš norāda, ka ekonomija ar pilsētu apgaismojumu nav pareizais ejamais ceļš, jo apgaismojums ir saistīts ar drošību. "Naktī izslēdzot apgaismojumu mikrorajonos, jau esošā nedrošības sajūta pieaugtu. Tas nav tas, kas strādās un ekonomēs. (..) Mums apgaismotas ir tikai ielas. Ēkas speciāli netiek apgaismotas, izgaismots ir tikai Vienības tilts. Uztaisīt viņu tumšu? Tas arī nebūs okey."

Daugavpils mērs savā redzējumā par esošo situāciju ir ass un tiešs. "Manuprāt, diskusija par ekonomiju pati par sevi ir mazohistiska. Valdībai būtu labāk jārūpējas par enerģētisko drošību, lai pašvaldības varētu lētāk iepirkt energoresursus. Gribat uztaisīt lētāku šķeldu? Uzlieciet aizliegumu to eksportēt. Gribat lētāku dabasgāzi? Lai valsts caur "’Latvenergo’’ nopērk dabasgāzi visai valstij."

Viņaprāt, "vienam otram politiķim ir bipolārās problēmas", jo vienlaikus tiek gan lemts par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes, gan tās "kačāšanu" Latvijā, kas tālāk ziemā pašvaldībām, visticamāk, tiks pārdota ar lielu uzcenojumu. "Ja Saeima nolēma, tad vajadzēja aizliegt pilnībā. Vai arī jādara kā Polijai, kas sapirka sev uz apkures sezonu dabasgāzi un vairāk nepērk. Tur ir tas paradokss. Būtu jāuzvedas godīgāk vismaz attiecībā pašiem pret sevi. Citādi ar šiem aizliegumiem… viņi tikai lobē spekulantus," pauž Daugavpils mērs.

Arī šķeldas jautājums joprojām ir neatrisināts. Elksniņš uzsver, ka Latvijai šobrīd nav nekādas stratēģijas enerģētiskajā drošībā un ir pēdējais laiks domāt par sekām. "Kad bija krīze ziemā, redzēju, ka viens otrs Rīgā ekonomēja, piemēram, uz ielu tīrīšanu. Bet bērniem tad taču ir lauztas rokas, kājas. Vasarā tagad arguments, ka ekonomēs uz zāles pļaušanu. Tagad ir trešā diskusija – vai ekonomēsit uz gaismu? Bļāviens, nu tā ir drošība. Man "besī" ārā tā diskusija pati par sevi. Viņa nav pareizajā gultnē. Valstij būtu jāizdara viss iespējamais, lai mēs justos droši."

Jelgava – vēl neplāno izslēgt daļu pilsētas apgaismojuma, bet iespēju patur prātā

Kā "tv3.lv" informē Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, pilsētā šobrīd siltuma un enerģijas ražošanai tiek izmantota šķelda, līdz ar to vairāk nekā pēdējā pusgada laikā energoresursu izmaksas divreiz pieaugušas par 6%. "Salīdzinot ar citām pilsētām, tas [pieaugums] ir salīdzinoši neliels."

Runājot par pilsētas apgaismojumu, Jelgavā ir ieviestas jaunas tehnoloģijas, ar kurām iespējams naktī samazināt elektrības patēriņu, gaismu spožumu, dažas spuldzes atslēdzot pavisam. Tomēr pilnībā naktīs atslēgt apgaismojumu Jelgava vēl neplāno. "Tas šajā psiholoģiski smagajā laika periodā uz iedzīvotājiem atstātu nepatīkamu iespaidu," norāda Rāviņš, vienlaikus piebilstot, ka, ja kādā brīdī "josta būs jāsavelk īpaši cieši",  varētu nakts laikā pilnībā izslēgt vismaz atsevišķu pilsētas apgaismojumu.

Ogre – risinājumi tiks ieviesti, izvērtējot iedzīvotāju vēlmes

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis "tv3.lv" stāsta, ka Ogre nupat pabeigusi projektu energoefektivitātes uzlabošanai pilsētā, uzstādot apgaismojumu, "kurš ir ļoti energoefektīvs". Vienlaikus pašvaldība monitorē situāciju, vērtē kādu atspaidu jaunie energoresursu tarifi atstās uz pašvaldības budžetu un attiecīgi ieviesīs kādus taupības pasākumus.

Taujāts, vai pašvaldība varētu kaut ko mainīt karstā ūdens padevē, domājot par taupīšanu, Helmanis norāda: "Mēs skatāmies un vēl runāsim ar iedzīvotājiem, ko viņi vēlas un var atļauties. Ja viņi vēlas silto ūdeni visu laiku un visur, mēs tikai izpildīsim viņu vēlmes. Kad parādīsies jaunie rēķini, komunicēsim ar iedzīvotājiem un tādā veidā mēģināsim uzlabot šo situāciju."

Jēkabpils – notiek darbs pie algoritma, kādā veidā ietaupīt elektroenerģiju pašvaldību īpašumos

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis "tv3.lv" stāsta, ka attiecīgajiem speciālistiem šobrīd dots uzdevums sagatavot algoritmu, kādā veidā pašvaldība varēs ietaupīt elektroenerģiju tās īpašumos, ēkās un ielu apgaismojumos – kurās stundās, kādā veidā un cik liels būs ietaupījums. Pieminekļu apgaismošana pašvaldībā neesot problēmjautājums, savukārt pērn gandrīz 2000 laternu spuldzes nomainītas uz energoefektīvām LED lampām bez pašvaldības ieguldījuma, bet gan piedaloties projektā. Jau tas ļāvis pilsētai ietaupīt.

Jāteic, ka Jēkabpils jau Covid-19 "lokdaunu" laikā ieviesa energoresursus taupošus pasākumus. Piemēram, Ragainis bija uzdevis no pulksten 21, kad "lokdauns" sākās, visā pilsētā atslēgt ielu apgaismojumu. Šobrīd tik drastiski paņēmieni varbūt nebūtu ieviešami, bet, "kamēr vēl ir gaišie apstākļi, varbūt apgaismojuma ieslēgšanu var novilcināt par, piemēram, pus stundu, agrāk no rīta izslēgt vai kādā nakts stundā," min domes priekšsēdētājs.

Viņš neslēpj, ka lielākais uzdevums šobrīd ir saprast, kā energoresursu patēriņu varēs mainīt pašvaldības ēkās. "Varbūt ir jāmaina laiks, kurā atrodamies darbā, piemēram, atnākot stundu vēlāk, būs jādarbina mazāk elektrības. Varbūt iesim uz attālinātāku darbu, kas varētu palīdzēt samazināt gan elektroenerģijas, gan siltuma izmaksas pašvaldības ēkās," iespējamos variantus ieskicē Ragainis.

Priekšsēdētājs vēl piemetina, ka pašvaldībā vienlaikus arī notiek aktīvs darbs pie pilnīgas atteikšanās no dabasgāzes izmantošanas. "Runājot par ūdeni, mēs šo pakalpojumu pērkam no koģenerācijas stacijas, kura tiek darbināta ar šķeldu, kas nekādā veidā neietekmē gāzi. Taču vienā no Jēkabpils novada ciemiem gāzes cenas ļoti diktē ikmēneša rēķinus, jo tur tiek nodrošināta tikai gāzes apkure. Šis ciems ir pienācis klāt pēc teritoriju apvienošanas, un mēs šobrīd risinām šos jautājumus, bet tie, visticamāk, tiks atrisināti tikai nākamās apkures sezonas beigās, jo ir nepieciešama jaunas katlu mājas būvniecība, kur tiktu izmantota šķelda, kas nenotiek tik ātri," stāsta Ragainis un piebilst, ka arī citās Jēkabpils katlu mājās, kas līdz šim kā kurināmo izmantojušas gāzi, noris pāreja uz šķeldu, kas gan esot smags, bet nepieciešams process.

Valainis: Virzāmies uz to, lai pilsētas taupības nolūkos ekonomētu uz publiskās telpas rēķina

Jau vēstīts, ka pirms dažām dienām Latvijas Lielo pilsētu asociācija tikās ar ministriju pārstāvjiem, lai diskutētu par enerģētikas krīzi un meklētu risinājumus tiem izaicinājumiem, kas vietvaras sagaida rudenī. Komentējot, vai Vācijas pilsētu iezīmētais piemērs varētu tikt pārņemts arī Latvijā, asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) TV3 raidījuma "’900 sekundes’’ norādīja: "Mēs šobrīd uz to virzāmies, jo valsts lielajās pilsētās pieņem lēmumus par to, ka kaut kādas publiskās telpas ierobežo, optimizē tikai šī iemesla dēļ. Piemēram, bibliotēkas.

Tas raisa cilvēkos sliktas emocijas, bet ir jādomā par ikvienu vietu, kur šobrīd var ekonomēt. Varbūt var salt trīs bibliotēkas šoziem, un tās grāmatas var savest vienā vietā un ietaupīt uz apkures izmaksām. Tās izmaksas ir lielas – tie ir miljoni, kas šobrīd ir auguši. Nav nevienas pilsētas, kur izmaksas nebūtu pieaugušas vairāku miljonu apmērā."

Ja neskaita Daugavpili, kas jau ir izsludinājusi enerģētikas krīzi, Valainis lēš, ka līdzīgs scenārijs varētu sekot gan Latvijas galvaspilsētai Rīgai, gan lielākajai daļai citu pašvaldību.