Kā sadalīsim un tērēsim divus miljardus eiro aizsardzībai, skaidro Sprūds

Liela daļa finansējuma tiek plānota ciešā sasaistē ar NATO prasībām un reģionālajiem aizsardzības plāniem. "Vispirms tie ir bruņotie spēki, kas mums uzliek nepieciešamības – tās izriet arī no NATO spējām un mērķiem," skaidroja Sprūds.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai svarīgi attīstīt gan bruņutehniku, gan modernās tehnoloģijas, tostarp dronu un pretdronu spējas, mākslīgo intelektu un kiberdrošību.

Budžetā būtiska sadaļa ir arī ieguldījumi personāla nodrošināšanā – karavīru, zemessargu, jaunsargu ekipēšanā un rezerves karavīru sagatavošanā. Ministrs norādīja: "Mēs vēlamies, lai mūsu karavīri un zemessargi būtu labi ekipēti un lai viņiem būtu viss nepieciešamais."

Nozīmīgs finansējums paredzēts arī infrastruktūrai, tostarp poligoniem, mācību centriem un robežas stiprināšanai, kur nākamajos piecos gados plānots ieguldīt 303 miljonus eiro.

Īpaša loma aizsardzības sistēmas stiprināšanā būs nesen izveidotajam Aizsardzības un drošības fondam, kas ļauj elastīgāk pārvaldīt līdzekļus un sadarboties starp resoriem. "Fonds dod iespēju pārnest finansējumu no gada uz gadu un piesaistīt arī ziedojumus un ārvalstu resursus," skaidroja Sprūds.

Lielākā daļa fonda finansējuma pašlaik nāk no Eiropas instrumentiem, tostarp SEIF programmas, kas Latvijai piešķirta vairāk nekā 5 miljardu eiro apmērā.

Kopumā ministrs uzsvēra, ka darāmo darbu saraksts aizsardzībā ir garš, un turpmākajos gados ieguldījumi turpinās pieaugt.

"Mums ir jāattīsta spējas un jādomā ilgtermiņā – tas ir kopīgs valsts drošības jautājums," sacīja Sprūds, aicinot uz konsekventu un stratēģisku pieeju aizsardzības stiprināšanā.