Eiropas aizsardzības tēriņi sasniedz rekordus: kas ir lielākās tērētājas un kur topā Baltijas valstis?
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2024. gadā aizsardzībai iztērējušas 343,2 miljardus eiro, liecina Eiropas Aizsardzības aģentūras (EDA) dati, kurus apkopojis "EuroNews". Tas ir viens no straujākajiem izdevumu kāpumiem pēdējās desmitgadēs, un prognozes rāda, ka skaitlis tikai pieaugs.
EDA prognozē, ka līdz 2025. gadam Eiropas aizsardzības budžets pieaugs līdz 392 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, šis ir gandrīz divkāršs pieaugums nominālajos skaitļos.
Lielākā daļa ekspertu norāda, ka šāds pieaugums tieši saistīts ar Krievijas agresiju. "Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir galvenais faktors aizsardzības izdevumu kāpumam," "EuroNews" skaidro Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras pētnieks Kalle Hākansons.
Kuras valstis tērē visvairāk?
EDA dati rāda, ka ES aizsardzības budžeta "smagumu" nes tikai divas valstis, proti:
- Vācija – 90,6 miljardi eiro (26,4%);
- Francija – 59,6 miljardi eiro (17,4%).
Abas kopā tērē 43,8% no visa ES aizsardzības budžeta.
Tālāk sarakstā ir Itālija ar 32,7 miljardiem eiro, Polija ar 31,9 miljardiem eiro un Spānija ar 22,7 miljardiem eiro. Kopā šīs piecas valstis nodrošina 69,2% no visa ES aizsardzības finansējuma.
Baltijas valstu ieguldījums
Kaut arī nelielas, Baltijas valstis turas starp līderēm pēc aizsardzības izdevumiem uz vienu iedzīvotāju:
- Latvija kopumā aizsardzībai iztērējusi 1,3 miljardus eiro, kas, izdalot uz visām galviņām, veido 716 eiro uz vienu iedzīvotāju;
- Lietuva – 2,4 miljardus eiro, kas ir 846 eiro uz iedzīvotāju;
- Igaunija – arī 1,3 miljardus eiro, kas 955 eiro uz iedzīvotāju.
Salīdzinājumam – Dānija uz vienu iedzīvotāju tērē visvairāk, proti, 1540 eiro, bet Malta vismazāk – tikai 174 eiro.
Eiropa reaģē uz drošības risku pieaugumu
Aizsardzības izdevumi pieauguši nepārtraukti kopš 2014. gada – pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tēriņu pieaugumi kļuva īpaši strauji pēc 2022. gada pilna mēriga iebrukuma sākuma.
Eksperts Rafaels Loss "EuroNews" skaidro: "ES valstis 2014. gadā beidza aizsardzības budžetu samazināšanu. Taču tikai pēdējos gados izdevumu pieaugums spējis pārspēt ekonomikas izaugsmi."
Tāpat uzmanības centrā ir NATO jaunais mērķis – 5% no IKP atvēlēt aizsardzībai līdz 2035. gadam, no kuriem 3,5% jāvelta militārajai aizsardzībai un 1,5% plašākai drošības infrastruktūrai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
