"Mēs atskaitīsimies par katru centu." Sprūds klāsta, kā tiks tērēts divu miljardu aizsardzības budžets
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") mikroblogošanas vietnē "X" nācis klajā ar paziņojumu, kā tiks tērēts Latvijai vēsturiski lielākais aizsardzības budžets, proti, 2,1 miljards eiro, kas ir 4,91% Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Sprūds klāsta, ka aizsardzības budžeta ietvaros tiks attīstītas Latvijas spējas – tiks attīstīti gan cilvēkresursi, kā arī "konkrētas spējas attiecībā uz bruņojumu".
"Mēs šim pieejam atbildīgi. Mēs uzskatām, ka mūsu tautsaimniecībai ir jābūt iesaistītai, mūsu industrijai ir jābūt iesaistītai, iekļautai, runājot par drošību – pārresoriska sadarbība aizsardzības jomā," skaidro Sprūds. Viņš arī akcentēja, ka atklātība ir ārkārtīgi svarīga. Par katru eirocentu, par katru eiro Aizsardzības ministrija ir gatava atskaitīties.
"Mēs par katru šo eirocentu, par katru eiro esam gatavi atskaitīties," teic Sprūds.
"Esam publicējuši Balto grāmatu. Pārskatu par nākamo gadu, kurā ir ļoti skaidri sadalīts gan pa programmām, gan pa spējām, gan par to, kādā veidā mēs ar šo budžetu virzīsimies uz priekšu," skaidro Sprūds.
Portāls "tv3.lv" jau iepriekš vēstīja, ka 14. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam, kas nākamgad aizsardzībai paredz novirzīt 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 2 157 907 137 eiro, tā informē Aizsardzības ministrijā.
Komentējot aizsardzības budžetu, Sprūds sacīja, ka prioritātes ir bruņošanās, aizsargātāka un drošāka Latviju. Ieguldīt plānots karavīros. Tāpat plānots attīstīt militāro infrastruktūru – Baltijā lielāko militāro poligonu "Sēlija", kā arī pretmobilitātes infrastruktūru Latvijas austrumu robežas aizsardzībai.
Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu lielākā daļa no aizsardzības budžeta jeb 52% tiktu ieguldīti kaujasspēju attīstībā, tai skaitā izmantojot jaunizveidoto Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumu, kas paredzēts aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Tāpat līdzekļi prioritāri tiktu novirzīti personālam un militārās infrastruktūras attīstībai.
2026. gada būtiskākie NBS spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnas, slāņveida pretgaisa aizsardzība, netiešā uguns atbalsta spēja, nodrošinājums: munīcija un ekipējums, austrumu robežas stiprināšana, bezpilota lidaparātu spējas attīstība, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības spējas.
Vairāk par aizsardzības budžeta veidošanu un kompromisiem uzzini "900 sekundes" intervijā ar valdības vadītāju Eviku Siliņu (JV): "Šis ir aizsardzības budžets." Siliņa intervijā skaidro, kāpēc augs valsts parāds
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
