Siliņa skaidro, kā palielinās aizsardzības tēriņus un vai būs jauns nodoklis
Valdība otrdien, 13. maijā, konceptuāli vienojās kāpināt tēriņus aizsardzībai, pakāpeniski no 2025. gada sasniedzot mērķi – 5% iekšzemes kopprodukta (IKP). Vaicāta, kā šis mērķis tiks sasniegts, trešdien, 14. maijā, TV3 raidījuma "900 sekundes" intervijā premjere Evika Siliņa (JV) sacīja, ka plānots izveidot īpašu Aizsardzības un drošības fondu, kā arī spert vēl citus soļus. Vienlaikus jaunus nodokļus Latvijā pagaidām nav plānots ieviest, sola premjere.
"Drošība ir un būs prioritāte valdībai. Mūsu iedzīvotāju drošība mums ir un paliek vissvarīgākais, un to pierāda tas, ka spējām vienoties par konceptuālu lēmumu, sākot ar 2026. gadu iet uz 5% no mūsu IKP aizsardzības un drošības finansējuma," sacīja Siliņa.
"Runājām par to, ka Aizsardzības, Finanšu un Iekšlietu ministrijai būtu jāatnāk uz valdību ar īpašu aizsardzības un drošības fondu. Mūsu iedzīvotājiem un mums visiem ir svarīgi, lai mūsu armija ir stipra un lai mūsu NATO sopējas tiktu nodrošinātas. Mums ir svarīga arī civilā aizsardzība. Redzam, ka šāds īpašs fonds varētu tikt akceptēts Saeimā ar likumu. Tādējādi mēs skaidri pateiktu, ka ejam uz šiem 5% un cik liela daļa no tā paliek aizsardzībai, un kāda daļa – civilai aizsardzībai."
Taujāta, kā ir iecerēts rast aizsardzības jomai nepieciešamo finansējumu, Siliņa norādīja, ka vispirms jau līdzekļi, proti, 150 miljoni eiro, 2026. gadā tiks meklēti esošo valsts pašvaldību un kapitālsabiedrību budžetos. Taču papildu nauda tiks meklēta arī Eiropas fondu finansējumos. Ja tomēr ar to nepietiks, tiek apsvērta arī "budžeta atkāpe" un "aizdevums". "Tas ir vesels plāns," sacīja Siliņa.
Lūgta sīkāk pastāstīt, kā šobrīd veicas birokrātijas mazināšanas jomā, un vai jau ir skaidrs, kā tiks ietaupīts, lai rastu 2026. gadā iecerētos 150 miljonus eiro, Siliņa norādīja – šobrīd ministrijām ir dota iespēja pašām rasta iespējas, kā līdzekļus ietaupīt. Laiks ir dots līdz jūnija beigām. Vienlaikus premjere arī noraidīja Latvijas Bankas izteikto kritiku, ka iecere, mazinot birokrātiju, rast 450 miljoni eiro trīs gadu nogrieznī, nav ambiciozs plāns. "Lai Latvijas Banka pirmā parāda, kā ietaupīs savus līdzekļus, tad parunāsim. Vienmēr ir viegli kritizēt citus, , bet tad, kad konkrēti katram paprasa, ko jūs atnesīsiet, tad tā īstā saruna tikai sākas," sacīja Siliņa.
Premjerministre kategoriski noraidīja iespēju, ka papildu līdzekļu aizsardzības un drošības vajadzībām varētu tikt rasti, ieviešot jaunus nodokļus Latvijā vai mainot šā brīža nodokļu likmes. Jau pērn ieviests banku solidaritātes nodoklis, lai iegūtu papildu finansējumu. Tas gan funkcionē ar nosacījumiem, ja banka sasniedz noteiktu kreditēšanas apjomu, tad nodevu tā var nemaksāt. "Labā ziņa ir tā, ka kreditēšanas apjoms, sākot ar pagājušo gadu, ir audzis," norādīja ministru prezidente.
Viņa arī uzsvēra, ka ar nodokļu palielināšanu vien Latvijas ekonomikā nebūs iespējams ienest vairāk naudas. "Ir svarīgi, lai mūsu kopējā Latvijas ekonomikā būtu vairāk finansējuma," skaidroja ministre.
"Nē, šobrīd jauns nodoklis nav paredzēts. Esmu to jau teikusi. Mēs redzam, kā klājas mūsu kaimiņiem Igaunijā. Viņi pacēla nodokli par diviem procentpunktiem, un viņu ekonomika strauji sabremzējās. Viņiem šobrīd ir augstākā inflācija. Ko mēs šobrīd darām – mēs gribam veicināt Latvijas ekonomiku, apsteigt citus, apsteigt ar šo ietaupījumu, ar gudru Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
