Kamēr Lietuva un Igaunija plāno budžetu ar pārpalikumu, Latvija turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem
Lietuva un Igaunija savus nākamā gada budžetus plāno bez deficīta, proti, apņemas tērēt ne vairāk, kā valsts iekasē. Tādējādi mūsu kaimiņvalstu mērķis ir labāk sagatavoties laikam, kad ekonomikā beigsies pašreizējais straujas izaugsmes posms.
Tikmēr Latvijā bezdeficīta budžeta plānu nav. Un par to trauksmi ceļ Fiskālās disciplīnas padome, kas aicina politiķus būt taupīgākiem, lai grūtākos laikos nav jāpieņem ļoti sāpīgi lēmumi.
Latvijā ir tradīcija – ierasti rudenī finanšu ministrs pa Smilšu ielu tradicionālajā portfelī uz Saeimu nes nākamā gada valsts budžetu. Tomēr, kopš mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā (ES), tikai vienu reizi budžets ir bijis bez deficīta jeb, citiem vārdiem sakot, tikai vienu reizi valdība apņēmusies nedzīvot pāri saviem līdzekļiem.
Šī vienīgā reize bija 2008. gada budžets, taču ekonomiskās krīzes iespaidā arī to nācās grozīt, un gads faktiski tika noslēgts ar deficītu. Kopš šā laika tā arī esam turpinājuši. Tāpat nākamā gada budžetā, kurš, nespējot izveidot valdību, vēl uz Saeimu nav aiznests, plānots ar pārtēriņu. Tajā pašā laikā Lietuva un Igaunija jau gatavo budžetu ar pārpalikumu.
Par to satraukta Fiskālās disciplīnas padome, kas uzskata, ka valdībai būtu jāņem piemērs no kaimiņiem un jāgatavojas grūtākiem laikiem.
Viņi veic pretcikliskāku fiskālās politikas vadību. Ko tas nozīmē? To, ka labos laikos mēs taupām, lai, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, izdevumi nebūtu jāsamazina.
Iepriekšējos divus budžetus uz Saeimu nesusi Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura skaidro, ka valsts vajadzības budžetus ar pārpalikumu nepieļāva, piemēram, vajadzēja naudu veselības aprūpei.
"Protams, arī daudzas citas lietas. Pedagogu atlīdzība, policistu algas. Tie ir finansiāli ietilpīgi pasākumi, bet taisnība, ka šādā brīdī, kad ekonomika aug strauji, uzkrājumi ir maksimāli jāveido," norāda Reizniece-Ozola.
Līdzīgās domās ir arī citi deputāti, uzskatot, ka 13. Saeimā bezdeficīta budžets ir jāsasniedz. Savukārt Latvijas atpalikšana no Lietuvas un Igaunijas tiek skaidrota ar dziļāku vēsturisko krīzi nekā pārējās Baltijas valstīs.
Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) norāda: "Līdz ar to viņu finanses un budžets ir veselīgāks nekā Latvijas. Tāpēc viņi ir spējuši ātrāk izrāpties no šīs bedres, budžeta deficītiem."
Savukārt Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") norāda: "Līdz šim ievēlētie politiķi ir gribējuši tērēt vairāk, nekā valsts ir ieņēmusi. Tā ir pamatproblēma. Politiķiem ir jāspēj dzīvot tā, lai nākamajām paaudzēm neuzkrājās parādu nasta."
Jāpiebilst gan, ka līdz ar apņēmību virzīties uz bezdeficīta budžetu jaunievēlētie politiķi devuši ļoti naudīgus solījumus vēlētājiem, tāpēc abu lietu salāgošana nesolās būt vienkāršs darbs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
