Klauss: Malkas cenu straujam kāpumam vairs nevajadzētu notikt
Tuvāk nāk rudens, kad būs jāsāk domāt par apkuri mājvietās. Jau ne reizi vien runāts, ka par siltumu maksāsim krietni dārgāk, turklāt – ne tikai par dabasgāzi. Cenas paaugstinās arī, piemēram, malkai. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka nākotnē vairs nevajadzētu notikt tik straujam kokmateriālu cenu kāpumam.
Pieprasījuma pieauguma dēļ malkas cenas Latvijā augušas par gandrīz 55% pēdējo četru mēnešu laikā, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.
Arī citviet Eiropā kokmateriālu cenas ir kāpušas. Tomēr Zviedrija ir vienīgā valsts, kurai izdevies cenas noturēt samērā zemas. Kristaps Klauss pieļauj varbūtību, ka Latvija varētu sākt no Zviedrijas importēt papīrmalku, bet šāda rīcība būtu galējais variants.
Latvijā ik gadu tiek sadedzināti astoņi miljoni degkubikmetri šķeldas. Baltkrievija no šā skaita veidoja vien nelielu daļu. Kurināmo šķeldu izmanto arī kā izejmateriālu citu kokmateriālu ražošanai.
"Tajā brīdī, kad Lietuvas plātņu rūpnīca domāja, ka varēs turpināt pārstrādāt Baltkrievijas šķeldu, viņiem sākās deficīts un pirka to par jebkuru cenu tirgū," norāda Klauss.
Šobrīd novērojama situācija, kad tiek izpirktas gan brikešu paletes, granulas, gan malka. Klauss norāda, ka pagaidām pēc šiem kurināmajiem materiāliem ir jāgaida rindā, bet tuvākajā laikā tas mainīsies: "Latvijā mēs saražojas apmēram divus miljonus tonnu granulu, bet patērējam 160 tūkstošus."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
