Trauksme mežā: kādi ir ieguvumi un zaudējumi, ļaujot Latvijā cirst jaunākus kokus

Pretrunīgi vērtētos grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, valdība pieņēma pirms Jāņiem. Grozījumu anotācijā teikts, ka ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs, kā pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka:

• nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību;
• palielinātu meža kapitālvērtību;
• ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē;
• meža nozares konkurētspēju.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atzīmējis, ka valdības apstiprinātais regulējums palielinās arī šķeldas pieejamību tirgū.

Tikmēr dabas aizstāvji uzsver, ka šis valdības lēmums ir pretrunā valsts interesēm, jo:

• vairos kailcirtes;
• apdraudēs putnus un citas radības;
• mazinās bioloģisko daudzveidību.

Vides organizāciju ieskatā minētie grozījumi valdībā pieņemti pretēji labas pārvaldības principiem un demokrātiskajam procesam, ignorējot vairāku gadu garumā uzdotus jautājumus par grozījumu sekām un bez pienācīga ietekmes uz vidi novērtējuma.

Gaidītas izmaiņas meža nozarē

"Kopumā šīs izmaiņas bija gaidītas Latvijas meža nozarē. Vienīgi meža nozares argumenti šoreiz nebija par iemeslu valdības lēmuma pieņemšanai," par izmaiņām meža ciršanas noteikumos "tv3.lv" teic Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš uzsver, ka valdības vietā pieņemtu šādu pašu lēmumu, jo neredz citas alternatīvas, kā atrisināt Latvijas enerģētikā sagaidāmās problēmas un izaicinājumus.

"Šajā gadījumā paužu tiešām sociāli ekonomisko skatījumu. Es ļoti labi saprotu to emocionālo, to cilvēku un vides aizsardzības interešu pārstāvju argumentāciju, bet šīs intereses šobrīd ir jāizsver," norāda kokrūpnieku pārstāvis.

"Pat abstrahējoties no tā, ka esmu ilggadīgs kokrūpnieku un Latvijas mežu interešu aizstāvis, pat, ja es tāds nebūtu un vadītos tikai no ekonomikas loģikas, manuprāt, tas lēmums enerģētikas kontekstā ir ārkārtīgi pareizs."

Kristaps Klauss

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

"Ir diezgan tracinoši arī no jums dzirdēt šo [vārdu] salikumu – mežu izciršanas noteikumi. Nav nekāda izciršana! Ja runājam par tuvāko desmitgadi, pēc mūsu aprēķiniem, tas [grozījumi noteikumos] mežizstrādi varētu palielināt par 5 līdz 8 procentiem. Un šajā gadījumā lietot vārdu "izciršana", manuprāt, ir stipri pārspīlēts."

"Histērijas aina"

Par pārspīlētu LKF izpilddirektors sauc apgalvojumu, ka tagad varēs cirst ārkārtīgi jaunus vai tievus kokus. "Joprojām Latvijā saglabājas diezgan stingrs regulējums. Kā piemēru viņš min Igauniju, kur ļauts cirst 28 cm diametra priedes, kamēr Latvijā arī saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tie ir 30 cm.

Klauss arī skaidro, ka grozījumi attiecībā uz jaunāku koku ciršanu nozīmē atļauju nocirst vidēji septiņus gadus jaunāku koku. Viņš ilustrē ar piemēriem: tie ir vidēji septiņi gadi no priedes 100 gadiem , egles 80 gadiem un bērza 70 gadiem.

"Protams, ja runājam par tiem mežiem, kurus šodien mērķtiecīgi veidojam un pareizi kopjam, tad eglei 80 gadu vietā mēs šos diametrus nākotnē varētu sasniegt jau 50 gados. Bet to piedzīvosim pēc 50 gadiem kopš būsim sākuši veidot šo audzi," skaidro Klauss, norādot, ka ar skaidrojumu vēlas iezīmēt "to histērijas ainu, kas ir apzināti veidota".

Būs, ko kurināt

"Izmaiņas regulējumā nesa 24. februāris [Krievijas iebrukums Ukrainā] un skaidra apziņa, ka Latvijai jācīnās par savu enerģētisko neatkarību," uzsver Klauss. Viņš norāda, ka ar šo valdības lēmumu rasta iespēja palielināt šķeldas pieejamību apkurei. Tiesa, runa neesot par gaidāmo 2022./2023. gada apkures sezonu, jo līdz tam tirgū vēl reāli nebūšot ienākušas papildus šī kurināmā jaudas, tomēr 2023./2024 gada apkures sezonā pienesums jau būšot jūtams.

"Manuprāt, tieši šie enerģētikas aspekti bija iemesls, kāpēc valdība liberalizēja šos noteikumus," vērtē LKF izpilddirektors. Viņš uzsver, ka ar izmaiņām jaunpieņemtajām izmaiņām koku ciršanas noteikumos Latvijā vēl joprojām mežizstrādē saglabājas konservatīva pieeja, ja skatāmies reģiona kontekstā. Viņš salīdzina ar Igauniju un Somiju, kur valda vēl liberālāki noteikumi. Vienlaikus Klauss atzīst, ka Latvijas pieeja esot pareiza.

Lai arī valdība izmaiņas mežā ciršana noteikumos neesot pieņēmusi, balstoties kokrūpnieku vai meža īpašnieku argumentācijā, Klauss nenoliedz, ka šajā valdības lēmumā saskata vairākus ieguvumus, raugoties no minēto interešu grupu pozīcijām.

Meža zemju vērtība aug par 25%

"Pirmkārt, ar šo lēmumu beidzot vairs netiek mākslīgi samazināta Latvijas meža zemju vērtība," ieguvumus uzskaita Klauss. "Šie noteikumi tīri teorētiski palielini Latvijas meža zemju vērtību uzreiz par 25%.

Kokrūpnieku pārstāvis arī atzīmē, ka no ekonomiskā viedokļa tik ilgi (kā bija paredzēts līdz šim) audzēt mežu neesot prātīgi. "Šajā ziņā, ja salīdzināmies ar Igauniju, Zviedriju, Somiju, kuriem mēs esam tiešie konkurenti, Latvija līdz šim bija ar vislielākajiem mežsaimnieciskiem ierobežojumiem," teic Klauss.

"Un trešais arguments, bez šaubām, šie grozījumi izraisīs lielāku mežizstrādes apjomu valstī. Vai šī delta būs vienmēr pozitīva, diez vai. Jo pretējie procesi, kas notiek saistībā ar zaļo kursu un dabas aizsardzības jautājumiem, tur viennozīmīgi būs samazinājums. Beigu beigās mēs varbūt 2024. gadā redzēsim, ka kopumā mežizstrādes apjomi nav būtiski mainījušies nevienā virzienā," prognozē LKF izpilddirektors.

"Un, apzinoties, ka arvien vairāk meža zemes tiks novirzīts dabas aizsardzības mērķu izpildei, ir tikai loģiski, ka tā pārējā meža zeme tiek intensīvāk apsaimniekota," rezumē Klauss.

Jāmazina ciršanas apjomi un kailcirtes

"Jau šobrīd Latvijas mežu apsaimniekošana nav ilgtspējīga un jau šobrīd mežizstrādes apjomi ir pārmērīgi," komentējot valdības apstiprinātās izmaiņas koku ciršanas noteikumos, "tv3.lv" uzsver Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

"Ja skatāmies uz vides mērķiem, jau tagad redzam starptautiskas nozīmes biotopu, īpaši aizsargājamu sugu dzīvotņu un ligzdu iznīcināšanu. Mēs redzam oglekļa piesaistes samazinājumu. Ja skatāmies uz sociālajām lietām, redzam arvien vairāk iedzīvotāju iebildumu pret mežizstrādi viņu mājvietu tuvumā vai citos viņiem svarīgos mežos."

LOB vadītājs atzīmē, ka pat no koksnes ieguves viedokļa līdzšinējā saimniekošana nav bijusi ilgtspējīga. "Ja mēs domājam par ilgtspējīgu pēc būtības, tas nozīmētu, ka turpinām darīt kā līdz šim, neko nemainot. Tomēr, ja pat no koksnes ieguves viedokļa šie noteikumi ir jāgroza, skaidrs, ka arī šajā ziņā meža apsaimniekošana nav bijusi ilgtspējīga," piebilst Ķerus.

Skaidrojot, ka nonākt pie ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, ornitologs uzskaita:

• jāmazina ciršanas apjomi;
• jāpaplašina aizsargājamās teritorijas;
• vairāk jāatsakās no kailcirtēm, vietā liekot izlases cirtes, kas ir dabai tuvāka koksnes ieguves metode.

Šādu pieeju paredz arī Eiropas Savienības līmeņa vienošanās zaļā kursa ietvaros, Bioloģiskās daudzveidības stratēģija un Meža stratēģija, – atzīmē Ķerus.

Viesturs Ķerus

Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs

"Jau šobrīd mežizstrādes apjomi Latvijā ir pārmērīgi. Bet ar šiem grozījumiem Latvija iet pilnīgā pretrunā tam, ko vajadzētu darīt gan pēc mūsu pašu vajadzībām, gan pēc Eiropas Savienības vienošanām. Un dod vēl papildu grūdienu kailciršu saimniekošanai."

Valdības apstiprinātās izmaiņas koku ciršanas noteikumos nozīmē, ka tuvākajos gados ciršanas apjomi Latvijā augs, – uzsver Ķerus, piebilstot, ka, visticamāk,  ciršanas apjoma pieaugums būs salīdzinoši īslaicīgs un pēc tam kritīsies vai stabilizēsies. "Ja tas kritīsies, meža nozare droši vien nāks ar nākamajām prasībām ciršanas ierobežojumu atvieglošanai tāpēc, ka kritums koksnes apjomā viņiem nav pieņemams," prognozē LOB vadītājs.

Ķerus: "Bet pat pēc šī īslaicīgā pieauguma, kas nozīmē vēl vairāk kailciršu, vēl vairāk iznīcinātu dzīvotņu, vēl vairāk nocirstu mežu pie cilvēku mājām, mežs būs palicis nedabiskāks."

Atļaujot jaunāku koku ciršanu, tiek samazināta meža vecuma latiņa, atzīmē speciālists. Līdz ar to dabai vērtīgākā daļa ārpus aizsargājamām teritorijām lielā mērā tiktu aizstāta ar jaunākām audzēm, kuras no dabas viedokļa ir tukšākas un, kā rāda aptaujas, arī cilvēkiem mazāk interesantas, un kurās ir mazāks oglekļa piesaistes apjoms.

Noplicināta mežu ainava

Koku ciršanas noteikumu grozījumu anotācijā ir minētas dažādas prognozes par to, kādā apjomā jaunais regulējums – no tā, ka meža ciršanas apjomi būtiski nepalielināsies līdz pieņēmumiem, ka tie varētu augt par kādiem 30 procentiem. Visticamāk, tas pieaugums varētu būt kaut kur pa vidu, – spriež Ķerus.

"Lai kādi tie procenti būtu, nav šaubu, ka ciršanas apjoms augs, jo skaidrs, ka nozare tik intensīvi nevirzītu un neatbalstītu šos noteikumus, ja viņi necerētu no tā kaut ko iegūt. Un redzot, kā šos noteikumu grozījumus atbalsta gan "Latvijas valsts meži", gan Latvijas Meža īpašnieku biedrība, ir skaidrs, ka gan valsts mežos, gan privātajos mežos šo grozījumu dotās iespējas tiks liktas lietā," uzsver LOB vadītājs.

Viņš atzīmē, ka kopējās latiņas nolaišanai būs ilgtermiņa ietekme. "Nav būtiski, vai tas mežs konkrētajā vietā tiks nocirsts tagad vai pēc pieciem gadiem. Svarīgākais ir, ka tam vairs netiks dota iespēja izaugt tik vecam, kā tas būtu varējis izaugt pie līdzšinējā regulējuma," piebilst Ķerus. "Tātad, tas ilgākā laikā ietekmēs mežu ainavu Latvijā kopumā."

Analizējot kokiem klātās platības zaudējumus, "Global Forest Watch" dati rāda, ka Latvija ir otrajā vietā Eiropā pēc Portugāles.

Ziemeļu kaimiņi nav labākais piemērs

Komentējot argumentus, ka pat pēc jaunās kārtības Latvijā saglabājas striktāki koku ciršanas noteikumi nekā ziemeļu kaimiņvalstīs, LOB vadītājs uzsver, ka minētās valstis nav labākais piemērs, uz ko šajā jomā būtu jātiecas.

"Ja skatāmies uz ekoloģiju, protams, tālāk uz ziemeļiem koki neizaug tik resni nekā tālāk uz dienvidiem. Un no šī viedokļa būtu loģiski cirst tos mazliet tievākus Ziemeļvalstīs nekā pie mums," skaidro ornitologs.

"Bet galvenais, ka gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs ļoti skaidri redzam tās problēmas, no kurām cerējām izvairīties Latvijā, un tāpēc iebildām pret šiem noteikumu grozījumiem. Ja es runāju ar saviem kolēģiem Zviedrijā vai Somijā, viņi šausmās iepleš acis par to, ka mēs piesaucam viņus kā piemēru mežu apsaimniekošanā, uz kura mēs gribam tiekties."

Lai arī formālā mežu platība Ziemeļvalstīs ir liela, tur trūkst vecu mežu un lielu koku, tur trūkst mirušās koksnes, kas ir ļoti nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, skaidro speciālist.

Ķerus: "Somija, Zviedrija un pēdējā laikā arī Igaunija ir ļoti slikts piemērs, kam mēs varētu gribēt līdzināties, ja runājam par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu."

Šķelda – "ciniski pagrābts arguments"

Šo noteikumu grozījumu stāstā nav runa par šķeldu, – atzīmē Ķerus. "Šķelda vienkārši ciniski pagrābts kā arguments, izmantojot kara situāciju, lai izbīdītu cauri noteikumu grozījumus, ko iepriekšējos gados nav izdevies panākt sabiedrības spiediena dēļ."

"Informatīvajā ziņojumā, ar kuru kopā šie grozījumi nonāca Ministru kabineta sēdē, jūs neatradīsiet informāciju, cik šķeldas šo grozījumu rezultātā tiks iegūts – tur ir runa tikai par kopējo kurināmās koksnes apjomu, kurā šķelda ir tikai daļa. Un neatradīsiet arī informāciju par to, vai un kā tas vispār ietekmēs šķeldas cenu. Tātad pat Zemkopības ministrija nevar pateikt, vai šiem grozījumiem vispār ir kaut kāda jēga no šķeldas ieguves viedokļa," pamato LOB vadītājs.

Vienlaikus Ķerus piekrīt, ka Latvijas enerģētiskā neatkarība ir jāstiprina: "Patiesībā neatkarīgi no tā, vai mums gāzi piedāvā Krievija vai kāda draudzīga valsts, ir skaidrs, ka klimata pārmaiņu kontekstā no fosilo resursu kurināšanas mums vajadzēja atteikties jau sen. Bet arvien vairāk pētījumu rāda, ka koksne nav laba alternatīva fosilajiem resursiem."

Izmantojot koksnes kurināmo, tiek noplicinātas mežu ekosistēmas un samazināta bioloģiskā daudzveidību, kā arī samazinātas iespējas gūt citus labumus, ko var sniegt nenocirsts mežs. Otrkārt, arī koksni sadedzinot, rodas emisijas – līdz ar to tiek radītas emisijas, vienlaikus mazinot mežu oglekļa piesaistes spējas.

Turklāt, dedzinot koksni, tiek  sadedzināts resurss. "Tā vietā, lai mēs domātu un attīstītu, kā iegūt no šīs koksnes augstāku pievienoto vērtību – uz to norādījuši arī Latvijas Bankas ekonomisti – mēs koksni vienkārši sakurinām, kamēr citas valstis varbūt šajā ziņā meklē kaut kādus attīstītākus ceļus," piebilst Ķerus.

"Iegrūst durvīs kāju"

Galvenais, uz ko mums vajadzētu virzīties, ir dabas aizsardzības stiprināšana meža apsaimniekošanā, – vērtē ornitologs Ķerus. "Vienkāršoti sakot, tā būtu aizsargājamo teritoriju būtiska paplašināšana. Jo intensīvāk mēs cērtam mežus, jo vairāk aizsargājamu teritoriju ir vajadzīgs, lai mēs varētu noturēt mežu daudzveidību un citas ekoloģiskās funkcijas," skaidro speciālists.

"Protams, tur būs ļoti liela pretestība, bet tas Eiropas zaļais kurss, es ceru, nekur nepazudīs, jo tas arī dos būtisku pretsparu šai ciršanas intensitātei, jo tas prasa gan paplašināt aizsargājamās teritorijas, gan saglabāt vecos mežus."

Ķerus: "Domāju, ka tas patiesībā ir reālais iemesls, kāpēc šie koku ciršanas noteikumu grozījumi tika izgrūsti cauri tieši tagad un tādā steigā. Ne tikai tas, ka karš deva iespēju tos izgrozīt, bet arī tas, ka zaļā kursa neizbēgamība ir ļoti tuvu. Un mums tiešām būs jāaizsargā tie meži, kurus jau līdz šim mums ir jāaizsargā, bet mēs cērtam nost."

"Manuprāt, te ir mēģinājums iegrūst kāju durvīs un nocirst, ko vien var nocirst vēl tagad, jo pēc kailcirtes par dabai saudzējamu konkrētā vieta nekļūs gadu desmitiem vai vēl ilgāk," par lēmumu atļaut jaunāku koku ciršanu teic Ķerus.

Meža industrijas lobijs Latvijā ir daudz par lielu, lai mēs nacionālajā mērogā varētu nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tāpēc tas, uz ko varam cerēt, ir kopējie ES plāni un to godprātīga īstenošana Latvijā, rezumē speciālists.