Krīzes situācijās varēs norēķināties ar banku kartēm bez interneta. Kā darbosies šī sistēma?
Latvijas Banka jau nākamajā gadā plāno ieviest jaunu regulējumu krīzes situācijām, kurā būs paredzēta iespēja norēķināties ar banku kartēm pat apstākļos, kad nestrādātu internets. Tā saucamais kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības regulējums tagad aktualizēts ar mērķi veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā.
Pēdējos gados Latvijas Banka strādā pie dažādu risinājumu ieviešanas krīzes situācijās. Un te runa nav tikai par militārām lietām. Tā ir arī kiberdrošība, kā arī dabas stihijas, kas var pamatīgi paralizēt valsts iedzīvotāju dzīvi.
Protams, skaidra nauda – krīzes situācijās – var būt glābiņš! Tomēr ar to vien nepietiek. Ir svarīgi arī starpbanku un arī iedzīvotāju karšu maksājumi. Tāpēc šobrīd tiek strādāts pie regulējuma, lai jau nākamajā gadā par pirmās nepieciešamības precēm varētu norēķināties ar banku kartēm arī bez interneta!
Šo konkrēto risinājumu iedarbinās vien krīzes situācijā, un tas būs ļoti līdzīgs sistēmai, kāda darbojas lidmašīnās. Proti, par precēm tur cilvēki norēķinās ar kartēm, bet nauda tiek atskaitīta, kad lidmašīna piezemējas un parādās interneta savienojums.
"Kartes lietošanas pazīmes nemainīsies. Vienīgi, ja līdz šim pīkstinājām, tad gadījumos, ja valstī pazūd sakari, karte būs fiziski jāievieto terminālī un jāievada PIN kods," saka FNA padomnieks Armands Onzuls.
Plānots, ka krīzes brīdī, ja nav interneta savienojuma, ar banku kartēm varētu norēķināties par pārtiku, degvielu un medikamentiem – 200 eiro vērtībā.
"Baltijas līmenī tas ir unikāls risinājums. Esam pirmie, kas to ievieš. Lietuva un Igaunija seko. Ceram, ka kopīgi ieviesīsim nākamgad. Turpat ir darbs pie detaļām, gan attiecībā uz aptieku tīklu sarakstu, mazumtirgotājiem un degvielas tirgotājiem. Bet nākamgad sākumā šim mehānismam būtu jābūt darbotspejīgām," saka Latvijas Bankas prezidents," norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Svarīgi gan piebilst, ka šobrīd kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēju noteikšanas kritērijiem Latvijā atbilst vien dažas bankas.
"Šobrīd risinājums strādās tikai kritiskajām bankām. Tādas ir četras. Pārējām kartēm risinājums nebūs attiecināms," saka FNA padomnieks.
Ko darīt iedzīvotājiem, kuri neizmanto konkrēti šo finanšu iestāžu kartes, pagaidām atbildes nav. Netiek arī nosaukti veikali, kas varētu iesaistīsies šajā sistēmā. Visticamāk, tie būs lielie mazumtirgotāji.
"Ja runājam par krīzes situācijām, diezgan nekonkrēti tirgotāja pienākumi, vai arī iespējas netiek līdz galam apzinātas. Varbūt kāds iedomājas, ka tirgotāji var tirgot bez apstājas un ilgstoši bez interneta pieslēguma. Šim jautājumam būtu daudz detalizētāk izdiskutētam, lai to varētu darīt visi. [TV3: Paredzat vēl plašāku diskusiju?] Jā! Un šobrīd ir četras bankas un lielākie tirgotāji, jādomā, kā to var darīt, kur nav šīs četras bankas un lielākie tirgotāji," teic Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Ar konkrētiem tīkliem jau bijušas sarunas par tehniskām iespējām un tirgotāji esot ieinteresēti, lai šāda sistēma darbotos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
