Kulbergs skaidro, kādēļ "Rail Baltica" projekts izmaksā kosmisku summu
"Tādu amnēziju kā vakar vēl nebiju piedzīvojis," intervijā "900 sekundēm" ceturtdien, 5. septembrī, pauda "Rail Baltica" projekta parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs. Sniedzot savu redzējumu par to, kā pirms teju desmit gadiem, 2015. gadā, satiksmes ministrs Anrijs Matīss pieņēma lēmumu par Rīgas cilpu, kas, kopumā vērtējot, ir sadārdzinājis visu "Rail Baltica" projektu.
"Tā bija slēgta sēde. 2015. gada februāris. Dokumentiem bija jābūt noslepenotiem uz 13 dienām. Tas ir vispār pārkāpums pēc būtības, ja mēs ātrāk būtu uzzinājuši šo dokumentu saturu. Jūs, žurnālisti, uzdotu jautājumus, mēs, Saeimas deputāti, uzdotu jautājumus. Tas nebija iespējams," sarunā sacīja "Rail Baltica" izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, piebilstot, ka tas bija pirmais solis, kad apstiprinājumam tika aiznests priekšlikums par Rīgas cilpu. Bez izvērtējuma.
Vaicāts, vai ir iespējams apgalvot, ka Rīgas cilpas dēļ "Rail Baltica" projektam ir milzu sadārdzinājums, Kulbergs norādīja – "tieši tā".
"Jo šobrīd mēs redzam pēc "Boston Consulting" un Valsts kontroles ziņojuma, ka tieši Rīgas cilpa ir dārgākais objekts un ar vislielāko sadārdzinājumu. Tātad lēmums par Rīgas cilpu ir rezultējies šinī. Ir jāatzīst viena lieta. Šis pieteikums finansējumam. Valdības manevru iespējas trūkums, kad izvēlēta bija Rīgas cilpa, tā bija vēl apturama. Bija pieteikts un saņemts finansējums. Bija apturams. Būvniecības nebija sākusies. "
Kulbergs akcentē, ka vēl līdz 2020. gadam, kad sākās reāls būvniecības process, Rīgas cilpu vēl bija iespējams apturēt.
Šobrīd gan Satiksmes ministrija Rīgas cilpu tomēr atzīst par kļūdu, norāda Kulbergs. Latvija atgriežas pie pamattrases, ko Eiropas Komisija arī vēlas finansēt. "Rīgas cilpa ir viens no dārgākajiem risinājumiem, kas tika piedāvāts. 2011. gada piedāvājumā arī bija pamattrase ar T veida atzarojumu līdz Rīgas dzelzceļa stacijai. Tālāk savienot lidostu ar nacionālo dzelzceļu. Tas bija oriģinālais plāns. Nebija plāns neietvert Rīgu," pauda Kulbergs.
"Rail Baltica" likstas sākušās, kad ātrvilcienu iecerēja laist līdz lidostai – šī iecere arī atspoguļojot sadārdzinājumu, ieskaitot Torņakalna tuneli, lidostas zemes, uzsvēra Kulbergs.
Kulbergs intervijā norādīja, ka pamatlīnijas izbūve maksā 3,7 miljardus eiro. Tomēr no Eiropas pieejamā summa ir ievērojami mazāka, ap 1,2 miljardiem. "Tā jau ir iztērēta. Aptuveni 400 miljoni eiro ir iztērēti Rīgas cilpai. Tātad 3,7 miljardiem arī ir jautājums – no kurienes mēs ņemsim finansējumu, ja nav mums šobrīd tādas aploksnes, no kuras no Eiropas mums paņemt," rezumēja Kulbergs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
