Valdībā prioritāri virzīs scenāriju ar integrētu Rīgu jau pirmajā "Rail Baltica" projekta kārtā
Uz valdību prioritāri tiks virzīts scenārijs ar integrētu Rīgu jau "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā, aģentūrai LETA atzīmēja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai iesniegto informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027. gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošā sliežu ceļu platuma savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas.
Viņš norāda, ka attiecīgais SM informatīvais ziņojums nesatur informāciju par "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas izvēlēm. Ziņojums par "Rail Baltica", tostarp Rīgas integrāciju tiks publicēts nākamnedēļ.
"Lai nebūtu pārpratumu – joprojām atbalstām un uz valdību prioritāri virzīsim scenāriju, kur Rīga būtu savienota jau pirmajā "Rail Baltica" ieviešanas kārtā. Rīgu caurbraucošas pamatlīnijas izveide jau pirmajā kārtā ir tehniski un finansiāli mazticama, tomēr mūsu rekomendācija būs vismaz vienu no stacijām savienot jau pirmajā kārtā," pauž Briškens, piebilstot, ka runa ir par, vai nu Rīgas lidostas savienošanu no rietumiem, veidojot Misa-Rīgas lidosta savienojumu, vai arī Rīgas Centrālās stacijas savienošanu no austrumiem, veidojot Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija savienojumu.
"Jebkādas interpretācijas par to, ka SM atsakās no Rīgas savienošanas jau pirmajā kārtā ir faktoloģiski nekorektas," piebilst Briškens.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka ministrija labi apzinās pašreizējo rocību un garantēti pieejamo finansējumu, taču abas Rīgas starptautiskās stacijas nedrīkst atstāt puspabeigtas.
"Esam atraduši veidu, kā izmantot jau pieejamos Eiropas fondus, lai pēc iespējas ātrāk padarītu šīs stacijas lietojamas pasažieriem, savienotu tās ar esošā platuma (1520mm) pagaidu dzelzceļa līniju un ļautu pasažieriem vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves Rīgā ar jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem nokļūt lidostā," pauž Briškens.
Viņš arī min, ka "Rail Baltica" ietvaros pašreiz jau pieejamais finansējums ļaus realizēt apjomīgus būvdarbus dienvidu iecirkņos Lietuvas virzienā, lai pēc iespējas ātrāk Latviju tuvinātu savienojumam ar Eiropu.
"Krietni lielāka skaidrība par potenciālo ES finansējumu mums būs nākamgad, kad noritēs sarunas par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034.gada periodam. Tad arī varēsim precīzāk plānot, ko varam atļauties. Tāpēc rosinām šobrīd darīt loģiskās lietas, kas pēc iespējas ātrāk ļautu mums izmantot jaunizveidoto dzelzceļa infrastruktūru, un saglabājam izvēles opcijas atbilstoši nākotnes finansējumam," atzīmē ministrs.
Detalizētāk plānots informēt preses konferencē nākamajā nedēļā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
