Latvija apsteidz visu Eiropas Savienību – lielākā ienākumu daļa aiziet ēšanai

2023.gadā Latvijā mājsaimniecības pārtikai, dzērieniem un ēdināšanai atvēlēja 30,7% no kopējiem izdevumiem. Līdzīgi augsts rādītājs bija arī Portugālē – 29,3%. Tikmēr viszemākais īpatsvars reģistrēts Vācijā (17,7%) un Luksemburgā (17,9%).

Visās bloka valstīs, izņemot Poliju, pārtikas un ēdināšanas pakalpojumi ģimenēm sastāda lielāko izdevumu kategoriju.

Kopumā pārtika, dzērieni un ēdināšanas pakalpojumi 2023. gadā vidēji veidoja 21,6% no ES mājsaimniecību izdevumiem: 11,7% tērēti pārtikai, 7,1% ēdināšanas pakalpojumiem, 1,6% alkoholiskajiem dzērieniem un 1,2% bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Laika posmā no 2022. līdz 2023. gadam ēdināšanas pakalpojumu īpatsvars kopējos mājsaimniecību patēriņa izdevumos pieauga visās bloka valstīs, izņemot Maltu un Kipru. Savukārt izdevumi alkoholiskajiem dzērieniem samazinājās visās ES valstīs, izņemot Latviju (pieaugums par 0,3 punktiem) un Bulgāriju (par 0,1 punktu).

Kā iepriekš ziņots, Latvijā patēriņa cenas 2026. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga par 0,2%, bet gada laikā – par 2,3%, kas ir mazāk nekā janvārī, kad gada inflācija bija 2,9%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 3,6%.

Februārī cenu kāpumu visvairāk ietekmēja transports, atpūta un kultūra, kā arī mājokļa izmaksas un alkohols ar tabaku. Vienlaikus pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā samazinājušās par 0,6%, galvenokārt akciju dēļ, kas pazemināja cenu gaļas izstrādājumiem, sviestam, pienam un dažiem dzērieniem.