Latvijā atsākta alus iesala ražošana

Gluži kā lielas burbuļvannas izskatās graudu mērcētavas Latgales alus ražotnes iesalnīcā Daugavpilī. Būvējot jaunu alus ražotni, pieņemts lēmums par pašiem savas iesalnīcas izveidi. Līdz šim iesals iepirkts ārzemēs, jo teju 10 gadus Latvijā iesalu neražoja pieaugušo kvalitātes prasību dēļ, turklāt ražošanas modernizācijas izmaksas mērāmas miljonos.

"Mums ir jāpamodina grauds, kas snauž, lai tajā sāktu darboties visi bioķīmiskie procesi un sanāktu labs iesals. Tāpēc mēs graudus vispirms attīrām, mazgājam, dezinficējam un pēc tam sākam mērcēšanas procesu. Graudi pēc kārtas atrodas ūdenī un bez tā, un visu laiku tiek apgādāti ar gaisu," skaidro SIA Mamas D tehnoloģe Tamāra Verbicka.

Daugavpilī ražo 3 iesala šķirnes – Pilzenes, Vīnes un Minhenes, katras šķirnes īpašo raksturu nosaka atšķirīgs temperatūras un mitruma režīms diedzēšanas periodā.

Graudiem ir saldena garša, un tie ir bagāti ar B vitamīnu. Kad saberžot graudu pirkstos jūtama ciete, iesals ir praktiski gatavs un to var žāvēt.
Daugavpilī atrodas viena no divām alus iesala ražotnēm Latvijā, otra pieder zemnieku kooperatīvam LATRAPS Staļģenē. Abas sāka darbu pērn, abas izmanto kooperatīva zemnieku audzētos graudus. Daugavpils ražotne jau šogad plāno graudaudzēšanā iesaistīt arī vietējos – Latgales zemniekus.

"Tā ir ļoti perspektīva nozare. Pirmkārt, mēs dodam darbu zemniekiem, kuriem būs 100% graudu noiets, un nākotnē varēsim lepoties, ka viss Latvijas alus būs ražots, izmantojot Latvijā ražotu iesalu. Protams, arī cenu politika spēlē ne mazu lomu. Iesala cenā ļoti lielu daļu veido loģistikas izdevumi. Ir starpība – vest no ārzemēm vai tepat no Latvijas. Mēs ar LATRAPS varam aptvert visu Latviju," norāda SIA Mamas D tehniskais direktors Igors Dzjubenko.

Kopumā abu rūpnīcu jauda ir 8000 tūkstoši tonnu iesala gadā. Tas esot pietiekami, lai nodrošinātu Latvijas alus ražotājus, kas līdz šim iesalu iepirka Lietuvā, Čehijā, Vācijā un citviet Eiropā.