Latvijā dzīves dārdzība aug straujāk nekā citviet Eiropā. TV3 skaidro, kāpēc tā
Eiropas Centrālā banka pēdējos gados bija pacēlusi aizdevumus sadārdzinošās procentlikmes līdz rekordaugstumiem. Mērķis slāpēt visa veida ekonomiska aktivitāti un tādējādi nokaut inflācijas briesmoni. Šo cīņu savos maciņos sāpīgi izjuta arī Latvijas kredītņēmēji.
Pērn rudenī centrālie baņķieri Frankfurtē ieslēdza atpakaļgaitu. Šobrīd EURIBOR likmes svārtās ap 2%, aptuveni par divām reizēm mazāk nekā pirms diviem gadiem.
Tagad atkal pamainīta politika. ECB nogaida. Divas sanāksmes bez izmaiņām. Analītiķi prognozē, ka tā, visticamāk, paliks līdz gada beigām, Centrālās bankas prezidente šonedēļ atgādināja, ka nekādas likmju dinamikas prognozes nesniedz.
"Ģeopolitiskā spriedze, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos joprojām ir būtisks nenonteiktības avots."
ECB gatava nogaidīt, redzot, ka eiro zonas vidēja gada inflācija patlaban ir ap 2%. Daudz piesauktais mērķis centrālajiem baņķieriem, kuri raugās uz šo vidējo rādītāju, nevis individuālām valstīm. Starp tām Latvija izceļas. Mūsu dzīves dārdzības pieaugums krietni straujāks, un gada inflācija ap 4%.
Ja paraugāmies, kas aizvadītā gada laikā noticis ar cenām smalkākā sadalījumā, tad redzam, ka vidēji dārgāk maksājam par visu, kas saistīts ar mājokli, par veselības pakalpojumiem, par restorāniem un viesnīcām, par kultūru un atpūtu, bet absolutais līderis cenu pieauguma ziņā ir pārtika un bezalkoholiskie dzērieni.
Šī ir dinamika gada laikā. Pēdējos mēnešos vasarā pārtikas cenas vidēji par kripatu ir sarukušas, bet tālu no apmēriem, ko piesauca, kad maijā parakstīja nu jau bedīgī slaveno pārtikas cenu mazināšanas memorandu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks akcentē, ka inflācija Latvijā ap 4% nudien nav nekas iepriecinošs, bet prognozes liecina, ka dzīves dārdzības pieaugumam vajadzētu bremzēties. Arī pašiem jāpaveic mājasdarbi.
"Tās galvenās bažas ir par pārtiku, kas trāpa pa mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem. Šī problēma ir visā Eiropā. Mēs redzam, ka pārtikas cenas ir kāpušas visā pasaulē. Latvijā ir specifiskas lietas, kur šis pārtikas cenu kāpums ir bijis straujāks. Manuprāt, tas ir nepietiekamas konkurences dēļ starp pārtikas pārstrādātājiem un tirgotājiem. Tur vēl ir virkne lietu, ko var darīt."
Drīzumā arī sagaidāma politiska diskusija par to, ko devis parakstītais pārtikas memorads un vai nav jāķeras pie kādiem jauniem rīkiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
