Atbildīgās institūcijas trešdien Saeimā atskaitījās par to, kā karš Tuvajos Austrumos ietekmēs mūsu energoapgādi un cenas. Prognoze kopumā ir tāda, ka cenu lēciens mūsu makus tukšos, taču ar siltuma un strāvas pieejamību problēmām nevajadzētu būt.
Cik augstu varētu kāpt cenas? Vai fiziski pietiks energoresursu. Atbildīgās institūcijas Saeimā atskaitās par to, kā karš Tuvajos Austrumos varētu atsaukties uz Latviju.
Kā jau ierasts ar militārajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos, tiem ir liela ietekme uz pasaules enerģijas tirgiem. Arī Latvijā pēdējās dienās raisījušies daudzi jautājumi. Kas notiks ar cenām? Kas notiek ar fizisku apgādi? Vai pietiks resursu? Kas notiek ar naftu? Kas notiek ar degvielu? Kas notiek ar elektroenerģiju? Kas notiek ar dabasgāzi? Saeimā trešdien bija sasauktas atbildīgās institūcijas atskaitīties par visiem šiem aspektiem.
Šķiet, galvenais jautājums tomēr ir par energoapgādes drošumu kā tādu. Pēc bargās ziemas Inčukalna gāzes krātuves piepildījums ir tikai ap 20%, savukārt pašu resursu Latvijā izmanto gan apkurei, gan elektroenerģijas ražošanai.
Atbildīgie mierina, ka gāzes esot gana, turklāt trešdaļa no Inčukalnā noglabātās joprojām ir valsts stratēģiskā rezerve. Tā viena pati, paredzami, varētu mūs nodrošināt gan visu martu, gan aprīli, ja tiešām tirgus mehānismi un visi citi striķi trūktu.
Arī pašreizējā augstā gāzes cena pa kabatu enerģētikas uzņēmumiem vēl nesit. "Latvenergo" gaida nākamo kuģi ar pasūtīto resursu aprīlī. Attiecīgi tad būs jāskatās, vai cenas joprojām būs paaugstinātas. Savukārt attiecībā uz elektroenerģiju daba nākšot talkā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Dmitrijs Juskovecs
"Latvenergo" valdes loceklis
Droši vien, ka martā un aprīlī mēs, kā tautsaimniecība, efektus neizjutīsim. Martā un aprīlī būs Daugavas pieteces piķis un, iespējams, pali. Proti, lētas elektroenerģijas periods. Pēc tam, paldies Dievam, ieslēgsies izbūvēta RES ģenerācija. Ar to es domāju saules un būtiskus vēja parkus.
Tas nozīmējot, ka, visticamāk, varam rēķināties ar, citēju, saprātīgi cenotu elektroenerģiju līdz rudenim, līdz apkures sezonai.
Tā patlaban ir lielākā riska zona, ja karš Tuvajos Austrumos un spiediens uz enerģijas cenām ieilgst. Tad vienkārši vienā brīdī nāksies sākt pirkt dārgu dabasgāzi, lai sagatavotos ziemai.
Krietni tūlītējākas sāpes gan ir degvielas cenas. Deputāti arī prasīja tirgotājiem, kāpēc uzpildes staciju tablo skaitļi allaž uz augšu kustas straujāk nekā uz leju. Arī šodien pieaugums turpinās, uz staciju tablo jau redzams 1,6 eiro litrā.
"Jāskatās, kuras biržas mēs skatāmies. Vai tā ir naftas vai degvielas birža. Mēs esam piesaistīti tieši degvielas biržas cenām. Tas ir viens aspekts. Otrs – tas ir arī lielā mērā atkarīgs no krājumiem un tā, cik ātri notiek degvielas aprite," skaidro Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Klimata un enerģētikas ministrijā atzīst, ka pamatā tās būs degvielas cenas, kas tuvākajā laikā iedzīvotājiem var raisīt galvassāpes.
"Globālajā tirgū dīzeļa cenai klasiski šobrīd prognozē 20-30% pieaugumu. Ja skatāmies uz ilgtermiņa finanšu tirgiem, tad arī nozares saredz, ka tas ir relatīvi īstermiņa konflikts. Protams, ceru, ka tā arī būs. Gatavosimies arī tam, ja tas diemžēl būs garāks termiņš," saka Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līva Kurevska.
Klimata ministrijas pārstāvji piektdien plāno apspriesties ar degvielas tirgotājiem par situāciju tirgū.
