Latvijas iekļaušanai "Moneyval" pelēkajā sarakstā būtu smagas sekas; paredz problēmas izmantot kredītkartes ārvalstīs
Naudas atmazgāšana nav noziegums bez upuriem. Jādara vairāk, lai investori Latviju neuzskatītu par naudas atmazgāšanas un nelikumīgu finanšu paradīzi. Ar šādu vēstījumu pirms mēneša klajā nāca ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita, un tieši Amerikas institūciju pārmetumi naudas atmazgāšanā bija iemesls tam, ka pagājušajā gadā sabruka viena no lielākajām Latvijas komerciestādēm "ABLV Bank".
Taču ASV pārmetumi nav vienīgie. Eiropas Padomes komiteja noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu – nav darīts pietiekami patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanas novēršanā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Moneyval" Latvijai izvirzījusi rekomendācijas. Ja tās netiks pilnvērtīgi ieviestas, mūsu valsti varētu iekļaut pelēkajā sarakstā – to valstu skaitā, kurām ir vāja kontrole pār naudas atmazgāšanu.
Riski ir ļoti dažādi – sākot ar maksājumu sistēmām, piemēram, var būt apgrūtinājumi veikt starptautiskos maksājumus. Tie varētu būt lēnāki, dārgāki. Tas varot ietekmēt arī investoru noskaņojumu, mazināt investīcijas, bremzēt ekonomikas izaugsmi. Tā būtu traktējama kā neuzticības izteikšana Latvijai un Latvijai finanšu sistēmai.
ASV vēstniece Latvijā iepriekš pat pieļāva, ka iekļūšana pelēkajā sarakstā varētu arī radīt problēmas iedzīvotājiem maksāt ar kredītkarti ārvalstīs. "Moneyval" rekomendāciju ieviešanu koordinē Kontroles dienestā, kurā uzsver, ka patlaban ir grūti spriest, cik drastiskas sekas varētu būt nokļūšanai attiecīgajā listē.
Latvijai atskaitīties "Moneyval" par iespēto vajadzēs jau šoruden.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
