Nozares eksperti: Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā sāks trūkt jaunu dzīvokļu
Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu "par" un "pret" izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Nav noslēpums, ka pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.
Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.
"No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī "Bonava Latvija" pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu," stāsta SIA "Bonava Latvija" mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.
Kā atklāj "Colliers Baltic" Izpētes un konsultāciju nodaļas vadītāja Agija Vērdiņa, vidējais reģistrētais darījums par dzīvokli jaunbūvē 2023. gadā bija 152 000 eiro, salīdzinot ar 131 000 eiro 2022. gadā. Savukārt renovēto projektu segmentā attīstītāji ir pārgājuši uz dzīvokļu pārdošanu bez iekšējās apdares, tādējādi ļaujot saglabāt zemākas pārdošanas cenas. Šo izmaiņu rezultātā vidējais darījums saglabājies nemainīgs – ap 100 000 eiro.
Paredzams, ka turpmākajos divos, trīs gados nekustamā īpašuma tirgu būtiski ietekmēs mājokļu attīstītāju iegādāto zemesgabalu apjoma kritums, kas pieredzēts līdz ar karu Ukrainā un Euribor pieaugumu.
Tā kā 2020. un 2021. gadā bija vērojams liels pieprasījums pēc dzīvokļiem pirmreizējā tirgū, 2023. gadā notika būtisks tirgum pievienoto dzīvokļu skaita pieaugums. Tomēr pērn reģistrēto pārdošanas darījumu skaits jauno dzīvokļu tirgū ir samazinājies par 6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Savukārt pērn reģistrētā vidējā darījuma cena uzrādīja stabilu ikmēneša pieaugumu, reģistrēto darījumu kvadrātmetra cenai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinoties vidēji par 14%. Līdz ar to kopējais pārdošanas apjoms jauno dzīvokļu tirgū pērn sasniedza 305 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022. gadā.
"Tas, vai attīstītāju pretimnākšana būs vērojama arī šogad, atkarīgs no dažādiem faktoriem, tomēr ļoti ticams, ka jau tuvākajā laikā daļa īpašo piedāvājumu varētu tikt atcelti. Lēnais jaunu projektu attīstības temps nozīmē, ka jau drīzumā jauno mājokļu piedāvājums atkal varētu sākt sarukt, bet cenas, pieprasījumam pārspējot piedāvājumu, – augt. Tāpēc tiem, kuri nolēmuši iegādāties jaunu mājokli, nevajadzētu šo lēmumu atlikt vēl vairāk – vai arī tas jāatliek uz vairākiem gadiem," rezumē Kaspars Ekša.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
