OIK atbalsta saņēmēji prasīs kompensācijas no valsts, ja sistēmu likvidēs
Ekonomikas ministrija apņēmusies līdz vasarai nākt klājā ar piedāvājumu, kā likvidēt elektrības cenu sadārdzinošās obligātās iepirkuma komponentes sistēmu. OIK moka elektrības patērētājus, īpaši uzņēmumus. Taču satraukti par gaidāmajām izmaiņām ir tie enerģijas ražotāji, kuri savulaik tikuši pie tiesībām uz šo subsīdiju. Viņi gatavi piekrist OIK pārskatīšanai tikai gadījumā, ja valsts kompensētu biznesā ieguldīto.
To, ka OIK atbalsta sistēmas ieviešana bijusi nopietna makroekonomikas kļūda, kas steidzami jālabo, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņoja Saeimā, kad tika skatīts viņa demisijas pieprasījums. Tagad ar premjeru panākta vienošanās izveidot augsta līmeņa ekspertu darba grupu, kam līdz vasarai jānāk klajā ar konkrētiem piedāvājumiem OIK sloga būtiskai samazināšanai.
"Šī ir mantota problēma, ar ko valdībai ir jātiek galā, un tā ar to tiks," norāda ekonomikas ministrs. Ašeradens pagaidām neatklāj, kā tieši atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem samazinās. "Latvenergo" elektrību par dubultu cenu iepērk no vairāk nekā 400 uzņēmumiem.
Tostarp ir uzņēmums "Latgales dārzeņu loģistika" Kārsavas novadā. Bez zaļās elektrības tas siltumnīcās ražo arī tomātus, kurus var atpazīt ar preču zīmi "Mežvidi". Lai saprastu, vai politiķi priekšvēlēšanu karstumā viņa biznesam negatavojas parakstīt nāves spriedumu, Saeimā ieradies uzņēmuma vadītājs. "OIK atbalsta likvidēšana nozīmē mūsu uzņēmuma maksātnespēju," saka "Latgales dārzeņu loģistikas" valdes loceklis Edgars Romanovskis.
OIK atbalsta sistēmas likvidēšanu atbalsta visu koalīcijas partiju pārstāvji. Viņi gan uzsver, ka uzņēmumi, kas nodrošina pilna cikla ražošanu, var nesatraukties. Atbalsts varētu tikt liegts tikai neefektīviem zaļās enerģijas ražotājiem. "Runa ir par tām stacijām, kas saražoto siltumu izkūpina gaisā, kas ir absurds," pauž Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA).
Zaļās enerģijas ražotāju lobijs gan brīdina: ja OIK atbalsts kādam uzņēmējam tiek liegts, valstij vajadzēs kompensēt ieguldījumus vai arī jārēķinās ar tiesvedību. "Jautājums ir komplicēts, bet to [kompensāciju izmaksu] atbalstītu daudzi uzņēmēji no atjaunojamās enerģijas nozares, ja to darītu tiesiski," saka Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Edgars Vīgants.
Ašeradens "TV3 Ziņām" nevarēja atbildēt, vai valsts no OIK atbalsta saņēmējiem varētu atpirkties, līdzīgi kā tas savulaik notika ar cukura fabriku īpašniekiem. Pret šādu risinājumu gan ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. "Nebūtu saprātīgi likvidēt OIK tādā ziņā, ka šīs izmaksas paņem valsts budžets," uzskata LTRK Enerģētikas komisijas vadītājs Kaspars Osis.
LTRK pētījumā secinājusi, ka sarunās ar zaļās enerģijas ražotājiem valsts rokās spēcīgs trumpis – šis atbalsts daudzus gadus nav bijis saskaņots ar Eiropas Komisiju, un tāpēc faktiski uzskatāms par pretlikumīgu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
