Pārtikas cenu kāpumam jābremzējas, bet tas nenotiek. TV3 skaidro nākotnes scenārijus
Lai gan pasaulē augstākais pārtikas cenu punkts ir aiz muguras, Latvijā šajā procesā ir iestājusies aizture. Cenu kāpumam jau vajadzētu manāmi bremzēties, bet dažādu iemeslu dēļ tas nenotiek. Tāpēc turpmākajos mēnešos attiecīgais temats būs īpaši aktuāls. TV3 Ziņas aplūko ikdienas produktu cenas un skaidro nākotnes scenārijus tām.
Precīzu cenu, piemēram, šokolādei un olām, pirms gada var nosaukt tikai retais. Jo pārtikas cenas gada laikā mainījušās nepārtraukti. Un, kā rāda statistikas dati, cenu kāpums ir bijis iespaidīgs – par 30% un vairāk procentiem.
Cilvēki pie pārtikas preču plauktiem stāv ilgāku laiku. Tiek salīdzināti ne tikai produkti, bet arī to cena. Lai gan inflācijas kāpums aprīlī kļuvis gausāks un parādās ziņas, ka pārtikas cenas uzsākušas lejupslīdi, pircēji pagaidām to neizjūt.
"Pagaidām īsti ne, ja ar atlaidēm tikai, bet citādi jūtu pieaugumu diezgan daudz."
"Es nevaru pateikt, ka krīt. Man šķiet, ka dārzeņi – gurķi, tomāti – kļūst dārgāki," spriež pircēja Natālija.
"Es regulāri nāku uz veikalu un redzu, ka cenas tikai aug," novērojis pircējs Tamirlans.
"Vienkārši tās atlaides. Iknedēļas akcijas vai arī derīguma termiņš uz beigām. Ne visai smuki, bet kā ir, tā ir," uzskata pircēja Zelma.
Lai gan pasaulē augstākais pārtikas cenu punkts ir aiz muguras, Latvijā šajā procesā ir iestājusies aizture. Cenu kāpumam vajadzētu jau acīmredzami bremzēties, bet tas nenotiek, stāsta ekonomisti.
"Kompānijām ir galvenais maksimizēt peļņu. Ja atļauj konkurence un nekaunība, tad tās to darīs. Ja skatāmies uz dažādu sfēru dažādu kompāniju, kas ražo un tirgo, tostarp Eiropas pārtikas jomā strādājošo, pagājušā gada rezultātiem, peļņa ir viena no labākajām, kāda vēsturiski pieredzēta."
Par produktu cenu lejupslīdi šobrīd nevaram runāt. Cenas var krist tikai atsevišķām pārtikas grupām, bet kopumā – turpinās augt, tikai lēnākā tempā. Turklāt šo procesu veicina arī paši pircēji, kas nobalso ar savu maku.
"Acīmredzot problēma nav tik izteikta. Jo, ja tā būtu, ja cilvēki nepirktu pārtiku, benzīnu, tad cenas neaugtu tik strauji."
"Mēs vairs nepērkam, pārdošanas apjomi samazinājušies, naudas summa pieaugusi, bet apjomi samazinājušies. Cilvēki sāk rūpīgāk skatīties. Viņiem nav nauda," Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāju, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) asociēto profesore Ingūna Gulbe.
Cenu pieauguma kavējošais faktors varētu būt arī konkurence, kas Latvijā nav izteikta.
"Tas, ka tirdzniecības ķēdēs varētu būt lielāka konkurence, tas kaut kādā veidā motivētu – tā ir taisnība. Mums nav liela konkurence tirdzniecībā."
Pārtikas cenas būs aktuāls temats arī turpmākajos mēnešos, jo tirgotājiem būšot jāpārskata piedāvātais preču sortiments. Cenu noteicoša ietekme būs arī jauno ražu veidojošajiem laikapstākļiem un enerģijas cenām rudenī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
