Pēc postošās dabas stihijas lielie uzņēmumi būs spiesti pārskatīt krīzes risinājumus

Plašāko elektroapgādes traucējumu laikā bez elektrības bija līdz pat 40 no 101 "Viršu" stacijas. Aptuveni 20 stacijās ir stacionārie ģeneratori, bet vēl trīs pārvietojamie tika nogādāti vietās, kur rezerves elektroapgāde bija visvairāk nepieciešama.

"Galvenais atzinums droši vien ir, ka būs jāpārskata šī te krīzes atbalsta infrastruktūra mūsu uzņēmumā, jo šobrīd tas ģeneratoru skaits, ko es minēju, ir sevi labi pierādījis," pauž "Virši" Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Eihmanis.

"Virši" vērtē arī satelīta interneta pieslēgumu kā rezerves risinājumu sakaru pārrāvuma gadījumiem. Līdzīgus secinājumus izdara arī konkurenti – "Neste" apsver ģeneratoru parka paplašināšanu, bet "Circle K", kur šobrīd Grenctāles stacija joprojām darbojas ar ģeneratoru, turpina vērtēt alternatīvās energoapgādes risinājumus, kā arī saka – vētras laikā sakaru traucējumi apgrūtināja pat ģeneratoru piegāžu koordinēšanu.

Vētra izgaismojusi arī to, ka ne visus trūkumus uzņēmēji var novērst pašu spēkiem: vairāku nozaru pārstāvji atzīst, ka daļa risinājumu, ir jāmeklē valstiskā līmenī un sadarbībā starp nozarēm.

"Tas ir raisījis plašāku diskusiju un aktualizējis jautājumu, kā mēs, kā valsts esam gatavi šādām neparedzētām situācijām. Kas ir šī kritiskā infrastruktūra un galvenais jautājums, piemēram, – mazumtirgotāju loma tajā, kāds ir definējums, kurā brīdī jābūt varbūt cik ģeneratoriem vai kuras ir šīs pilsētas, cik tām ir jābūt, mēs katrā ziņā esam gatavi šai diskusijai. Tas tiešām dotu iespēju atrisināt daudzus praktiskus jautājumus, lai citos gadījumos pircējiem un iedzīvotājiem būtu pieejamas tādas pamatlietas, kā ūdens, iespēja iegādāties pārtiku un citas lietas," saka "Rimi" pārstāve Inga Bite.

Pilnos secinājumus arī citi mazumtirgotāji vēl apkopo. "Maxima", kam svētdien bija slēgti 27 veikali, vērtēs rezerves elektroapgādes un sakaru traucējumu ietekmi, bet "Lidl", kur vētra skāra sešus veikalus, daļu pārtikas nācās pārkraut kravas automašīnās ar kontrolētu temperatūru. Elektrības pārrāvumu sekas īpaši izjuta arī mobilo sakaru operatori.

"Tas, ko mēs vēl redzam, ir jāturpina strādāt pie akumulatoru nomaiņas – mēs jau to esam uzsākuši iepriekš, uzstādot jaudīgākus, modernākus akumulatorus, kas ļauj šīm bāzes stacijām autonomi strādāt ilgāk. Visbeidzot mēs arī 22. gadā, pēc šā plaša mēroga iebrukuma Ukrainā – konsultējoties ar ukraiņu kolēģiem, ko mēs redzējām, ir tāda būtiska lieta, kā nacionālais rūmings jeb nacionālā viesabonēšana, kas ļauj mobilo sakaru operatoriem, ja kādā vietā nefunkcionē viens mobilo sakaru operators, tad šī operatora klients var pieslēgties cita operatora tīklam, ja šie operatori attiecīgajā vietā strādā," norāda "Tele2" sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis.

Arī LMT skaidro, ka ne visas bāzes stacijas tehniski iespējams aprīkot ar stacionāriem ģeneratoriem, tāpēc pēc vētras uzņēmums vērtēs rezerves elektroapgādi, ģeneratoru pieejamību un degvielas piegāžu loģistiku. Savukārt "Bite" aprēķinājusi, ka visu bāzes staciju nodrošināšanai ar 72 stundu autonomu darbību būtu nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro. Operatoru ieskatā tas vēlreiz apliecina – sakaru noturība nav tikai pašu uzņēmumu jautājums, bet daļa no kopējās kritiskās infrastruktūras gatavības.