Pensionāriem drupačas: Latvija Eiropas pensiju izmaksu lejasgalā

"Eurostat" dati par 2021. gadu liecina, ka kopumā pensijās izmaksātās naudas apmērs ir pieaudzis, ja salīdzina ar 2020. gadu, tomēr, rēķinot, cik tām tiek tērēts no valstu iekšzemes kopprodukta, tēriņi ir nedaudz sarukuši.

Šobrīd vidēji Eiropas Savienībā pensiju izmaksai saviem iedzīvotājiem valstis tērē 12,9% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2020. gadā tie bija 13,6% no iekšzemes kopprodukta.

2021. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs vecuma pensiju izmaksai tika tērēti apmēram 1 882 miljardi eiro, liecina "Eurostat" dati.

Latvijā – vieni no zemākajiem tēriņiem pensijai

Visvairāk naudas pensiju izmaksām dalībvalstu vidū tērē Grieķija. Pensijas šai valstij 2021. gadā izmaksāja 16,4% no iekšzemes kopprodukta. Par nieka 0,1 procentpunktu atpaliek Itālija – tur 2021. gadā pensijām tērēti 16,3% no iekšzemes kopprodukta. Trešajā vietā pēc lielākajiem tēriņiem ierindojusies Austrija – tur pensijām tērēti 15% no iekšzemes kopprodukta.

Savukārt kā topa lejasgala līderes "Eurostat" datos izceltas Īrija, Malta, Ungārija, bet arī Lietuva. Īrijā tēriņi pensijām sasniedz 4,5% no iekšzemes kopprodukta, Maltā – 6,4%, Ungārijā – 7%, bet Lietuvā – 7,1%.

Tiesa, arī Latvija daudz neiepaliek Lietuvai, rēķinot pēc atvēlētās naudas apjoma no iekšzemes kopprodukta pensiju izmaksai. Latvijā tēriņi pensijām 2021. gadā bija 7,9% no iekšzemes kopprodukta, kas ir mazāk nekā, piemēram, Igaunijā, kur pensiju izmaksai atvēlēja 8,1% no IKP.

Vēsturisks lēmums labākai nākotnei

Latvijā pensiju sistēma veidota, ņemot vērā valsts iespējas, portālam "tv3.lv" skaidro "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš. Latvijā kopumā valsts nodokļos un sociālajās apdrošināšanas iemaksās iekasē vidēji mazāk no iekšzemes kopprodukta, proti, 30%, nekā citviet Eiropā – 40%. Tādējādi arī valsts izdevumiem ir jābūt mazākiem. Sociālajām vajadzībām valsts atvēl ievērojami mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, rezumē Strautiņš.

Līdzīga sistēma ir pārējās Baltijas valstīs, kurās līdz ar Latviju pensijām no IKP atvēl mazāku daļu nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Strautiņš šo situāciju skaidro ar vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem, izveidojot Latvijas valsti 1990. gados. Tolaik politiķi kā prioritāti izvirzīja ekonomikas attīstību, tāpēc pensiju sistēma tika izveidota tāda, lai tā nestu pēc iespējas mazāku nastu valsts budžetam.

Pēteris Strautiņš

"Luminor Bank" ekonomists

"Stratēģiskā doma ir bijusi tāda, lai ekonomikai dotu telpu elpošanai. Šī situācija, kurā sociālie tēriņi ir krietni zem vidējā Eiropā, ir palīdzējusi Latvijā uzturēt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Latvijā nodokļi uzņēmumiem ir ļoti zemi. Tas ir palīdzējis strauji attīstīties – IKP uz vienu iedzīvotāju reālā izteiksmē kopš 90. gadu vidus Eiropas Savienības valstu vidū Latvijai ir vairāk nekā trīskāršojies. Latvija ar šo rādītāju ir otrajā vietā aiz Lietuvas."

Vēsturisko politisko lēmumu ēnas puse, kā norāda Strautiņš, ir tāda, ka izveidotā pensiju sistēma nav īpaši dāsna. Tā darbojas tādējādi, ka cilvēks pats iemaksā sociālās iemaksas, veidojot uzkrājumu pensijai. Tomēr tas arī nozīmē, ka mazākas algas saņēmējs var veikt mazākas iemaksas, un saņem mazāku pensiju.

Grieķijā labi senioriem, slikti – jaunajai paaudzei

"Pensiju sistēma, kas tika izveidota atbilstoši laikmeta garam 1990. gados, bija diezgan skarba. Daudziem ir bijuši mazi ienākumi, iemaksas veikuši mazas, dzīvojuši ēnu ekonomikā, taču tā tika padarīta par viņu pašu problēmu. Ar šādu pieeju cilvēki mudināti pelnīt vairāk un iznākt "baltajā ekonomikā"," pauž Strautiņš. Viņš arī pieļauj, ka sistēmas "asākās šķautnes" ar laiku tiks "apvīlētas" un sistēmā tiks ieviests lielāks pārdales elements. "Taču jebkādas izmaiņas ir jāveic ļoti uzmanīgi, jo jāņem vērā, ka tās var ietekmēt sistēmas dalībnieku motivāciju," uzsver ekonomists.

Strautiņš arī akcentē, ka pensiju sistēma Latvijā tikusi izveidota tā, lai tā iespēju robežās darbotos "autopilota režīmā". Ar pensiju sistēmu saistītie jautājumi tikuši maksimāli atvirzīti no ikdienas politiskās dienaskārtības. Ja politiskajā dienaskārtībā dominētu šī tēma, un politiķi sacenstos ar solījumiem, par cik tiks palielinātas pensijas – 100 vai 200 eiro, tad maz runātu par visu pārējo un galu galā pēc kāda laika vairs nebūtu, ko pārdalīt, jo nebūtu domāts, kā kopējo pīrāgu padarīt lielāku.

Analizējot Grieķijas piemēru – valsti, kur Eiropas Savienības mērogā šobrīd tiek tērēts visvairāk no IKP pensijām, Strautiņš norāda, ka Grieķijā IKP pēc pirktspējas paritātes ir mazāks nekā vidēji Eiropā un arī Latvijā. "Rezultāts ir tāds, ka samērā labi ir vecākajai paaudzei, bet jaunākās paaudzes izredzes lielā mērā ar to arī ir apraktas. Valstij ir milzu parāds. Ļoti ierobežotas iespējas ieguldīt ekonomikas attīstībā," situāciju vērtē Strautiņš.