Pētījums par Baltijas tirgu: Latvijas patērētājus vismazāk interesē, vai zīmolam ir saistība ar agresorvalsti Krieviju
Šoruden Baltijā veikts pētījumu, kurā skaidrots, ko patērētāji sagaida no uzņēmumiem vides un ilgtspējas jomā un kādas ir būtiskākās atšķirības katrā valstī.
Pētījuma veicēju – "Miltton Latvia" – vadītāja Marta Mackeviča norāda, ka ārvalstīs Baltijas redz kā vienotu tirgu, taču ir arī reģionālas atšķirības. Šī iemesla dēļ uzņēmēji, kuri ņems vērā lokālās īpatnības, būs ieguvēji. Pētījuma autori norāda, ka patērētājs nākotnē izdarīs arvien lielāku spiedienu uz ilgtspēju.
Runājot par ilgtspēju, Latvijā un Lietuvā patērētājiem lielākās bažas ir par sadzīves ķīmiju, bet Igaunijā par apģērbu, kas Latvijā šajā topā neparādījās vispār. Attiecībā uz pakalpojumiem Latvijā un Lietuvā tas ir stāsts par būvniecību un renovāciju, bet Igaunijā par skaistumkopšanu.
Vispatriotiskākie Baltijā ir igauņu patērētāji – 26% dod priekšroku vietējiem ražojumiem. Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 20%, bet Lietuvā vēl mazāks.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā daudz runāts un darīts, lai atteiktos no Krievijas precēm. No Baltijas valstīm Latvijas patērētājs vismazāk ieinteresēts, vai zīmolam ir saistība ar Krieviju – teju katram piektajam tas neinteresē. Šis rādītājs ir divreiz lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kur tikai 10% patērētāju nav svarīga zīmola saistība ar agresorvalsti.
Raksturojot vidējo Latvijas patērētāju, Mackeviča norāda, ka viņam īpaši neinteresē, vai produktam ir augu izcelsme, arī dzīvnieku labturība nav pārāk svarīga. Tajā pašā laikā svarīgi, lai produkts ir vietējais ražojums, un tas, lai uzņēmums attiecas labi pret saviem darbiniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
