"Piedalies bankas loterijā un vinnē 10 000 eiro!" ar viltus loterijām soctīklos aktivizējušies krāpnieki
Lūk, piemērs, kā soctīklos krāpnieki "Facebook" meklē naivus cilvēkus, kuriem iztukšot bankas kontu. Tiek solīta 10 000 eiro balva, izmantots "Swedbank" logo. Kā saprast, ka tas ir viltus sludinājums? Lūk, to ievietojis lietotājs ar neizsakāmu nosaukumu, un skaidri norādīts, ka tā ir reklāma – kāds ir samaksājis naudu, lai to redzētu pēc iespējas vairāk lietotāju.
Lietotājs "Shop 19494" ar, visticamāk, zagtu vai neeksistējošas sievietes profila foto, aicina klikšķināt uz adresi Swebank.lv.com – no oriģinālā bankas nosaukuma pazudis burts "d". Vērīgam interneta lietotājam ir skaidrs, ka te ir daudz "feika" pazīmju, bet netrūkst naivu un alkatīgu cilvēku, kas ieraugot naudas summu, uzreiz metas aizpildīt veidlapu viltus loterijai, norādot savu vārdu, uzvārdu un telefona numuru. Un krāpnieku tālākais darbības scenārijs jau ir noslīpēts.
"Pēc pāris dienām zvana izmanīgi cilvēki krievu valodā un saka – jūs piedalījāties loterijā? Protams! Jūs zināt, ka tie bija krāpnieki? Vai vai vai, ko man darīt! Tajā brīdī šie krāpnieki saka: iedodiet savus pieejas datus savai interneta bankai, paskatīsimies, kas noticis. Klients ielaiž krāpniekus interneta bankā, krāpnieki mēģina nozagt naudu."
Parasti šādi krāpnieki pierunā uzstādīt "AnyDesk" programmu, kas ļauj pēc tam iegūt informāciju, kā, piemēram, karšu vai internetbankas pieejas datus. Krops uzsver – bankas šādas loterijas nerīko, un nekad nezvana klientiem, neprasa pieeju datiem.
"Lai tas būtu kaut vai "Valsts prezidents", paldies – nolieciet klausuli un pats piezvaniet uz banku. Nekad banka nezvanīs un neprasīs, vai jūs apstiprināt krāpšanas gadījumu. Ja banka pamanīs, ka kāds piekļuvis jūsu kontam, banka proaktīvi nobloķēs pieeju, nevis zvanīs jums saskaņot šo bloķēšanu."
Finanšu nozares asociācija aprēķinājusi, ka, noslēdzoties šī gada trešajam ceturksnim, četru lielāko Latvijas banku klientiem ar pašrocīgi apstiprinātiem maksājumiem līdz šim izkrāpti vairāk nekā astoņi miljoni eiro, bet līdzekļu izkrāpšanu 3,7 miljonu eiro vērtībā izdevies novērst.
Cik daudz cilvēku konkrēti ar šādu viltus loteriju apkrāpti, kādas ir summas – banka konkrētus datus nevēlas atklāt, uzsverot, ka šai informācijai rūpīgi seko arī krāpnieki un izdara savus secinājumus, kā shēmas uzlabot vai mainīt.
Lielākoties zvanītāji ir no īpašām krāpnieku "fermām", labi pamācīti profesionāļi, kas to vien dara, kā katru dienu apvārdo jaunus upurus. Valsts policija aicina iedzīvotājus nebūt lētticīgiem, rūpīgi glabāt savus datus un atgādināt drošības nosacījumus interneta vidē arī gados vecākiem cilvēkiem:
"Arī šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, joprojām ir aktuālas dažāda veida starptautiskas krāpšanas. Taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir būtiski samazinājies krāpšanu skaits, noziedzniekiem zvanot un uzdodoties par banku darbiniekiem, kā arī krāpšanas, izmantojot kurjerkompāniju logo. Modrība gan jāsaglabā aizvien, jo, lai gan šo gadījumu skaits ir samazinājies, tie aizvien tiek reģistrēti. Aizvien ir ļoti aktuālas dažādas krāpnieciskas e-pasta vēstules, krāpšanas saistībā ar pirkšanu un pārdošanu un tamlīdzīgi. Noziedznieki izdomā arvien jaunus stāstus, pat uzdodas par policijas darbiniekiem, taču viņu mērķis aizvien ir tas pats – iegūt personas datus, bankas kontu datus vai apvārdot cilvēkus, lai viņi paši labprātīgi noziedzniekiem pārskaitītu naudu."
Policija aicina iedzīvotājus nebūt lētticīgiem, rūpīgi glabāt savus datus un atgādināt drošības nosacījumus interneta vidē arī gados vecākiem cilvēkiem. Banku pārstāvji mudina: ja pamanāt šādas "loterijas" vai "investīciju aicinājumus" no kādreizējiem bankas vadītājiem krievu valodā – lūdzu pats bloķējiet un ziņojiet soctīkla administrācijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
