Piena pārstrādes uzņēmumi neredz iespēju maksāt zemniekiem vairāk

Maksāt piena lopkopjiem krietni vairāk nebūšot iespējams vēl vairākus mēnešus, – brīdina piena pārstrādes rūpnīcu pārstāvošajā asociācijā. Tā kā reģionā esot piena pārprodukcija, pelnīt nespējot arī paši piena kombināti.

"Šā brīža situācijā mēs cīnāmies par izdzīvošanu, jo mums vēl slogs ir tie saražotie produkti, kas stāv noliktavā par piena cenām, kas bija 50 un vairāk eirocenti par kilogramu. To mēs neesam pārdevuši, un arī nevaram pārdot, jo šo produktu cena ir jau zem pašizmaksas," Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienības vadītājs Jānis Šolks.

Latvijā lielākā piena iepircēja, pārtikas ražotāja "Food Union", ieskatā – lai saviem 100 zemnieku maksātu kaut pašizmaksas līmenī, nāktos paaugstināt gatavo produktu cenu tik ļoti, ka cilvēki pirktu mazāk, pievērstos lētajam importam. Tad vietējiem kristos apgrozījums un beigu beigās atkal ciestu zemnieks. Otrs variants – ja zemniekiem maksātu vairāk, bet rūpnīcas nepalielinātu gala produkta cenu. Tad , cietīšot ražotājs, un Food Union neesot gatavs sevi upurēt.

"Palielinātos zaudējumi. Protams, palielinātos zaudējumi uzņēmumam. Tas ir jādara uz kāda cita rēķina – jāsamazina algas vai jāatlaiž cilvēki no darba, kādam jāmaksā mazāk," saka "Food Union" uzņēmuma "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētājs Harijs Panke.

Bet ko tad darīt, kā palīdzēt piena lopkopjiem? Rūpnīcās saka – veicināt vietējo patēriņu. Veikalu tīkla Maxima piemērs rāda – kad par 30 procentu samazināja piena produktu plaukta cenas, par 60 procentu palielinājās pārdošanas apjoms. Un veikaliem esot kaut uz laiku jāpārtrauc piena produkcijas iepirkšana no Lietuvas un Igaunijas.

"Ja mēs varētu atteikties no šiem diviem pamata zīmoliem – "Annele" un "Alma" – un būtiska apjoma privātās markas produktiem, kas netiek ražoti Latvijā, mēs varētu vēl palielināt piena iepirkuma apjomu no mūsu piena lopkopjiem un arī viņiem samaksāt vairāk," teic Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienības vadītājs Jānis Šolks.

Lielākās ķēdes, "Maxima" un "Rimi" sakās – leišu un igauņu preci varētu neievest kaut rīt, iepirkuma līgumi nav sasējuši rokas, taču jūtamu efektu tas nedošot. Importa piena un piena produktu esot maz. Turpretim vietējais piens un kefīrs sastāda 80procentu, bet krējums pat virs 95procentiem.

"Tas, ko mēs jau šobrīd darām, palielinām vietas plauktos tieši vietējā ražojuma pienam. Attiecīgi plauktos tiek samazināts importa produktu skaits, samazināt izvietojums plauktā, mazāk vienību redzams. Uzsvars ir uz vietējiem ražotājiem," saka "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā.

"Lai būtiski uzlabotu zemnieku situāciju, piena pārstrādātājiem būtu jāapņemas zemniekiem maksāt vismaz piena pašizmaksu. Zemnieki cieš finansiāli, kamēr piena pārstrādāji šo problēmu noveļ uz neveiksmēm eksporta tirgos vai vietējiem tirgotājiem. Tikpat liels ieguldījums situācijas risināšanai ir pārstrādātāju pusē, jo gala cena veikala plauktā veidojas tieši no piena rūpnīcu piedāvātās cenas tirgotājam," teikts "Rimi" komentārā.

Taču tikmēr piena lopkopju bankas konti tukšojas straujāk nekā varēs sagaidīt iepirkuma cenas kāpumu.

"Mēneša zaudējumi uz mana lieluma saimniecību ir 45 000. Katru mēnesi. Tas ir tas, kas man jāpiemaksā, lai es ražotu pienu. Jautājums – no kurienes es to naudu dabūšu," pauž "J. Gierkena zemnieku saimniecības" vadītājs Mārtiņš Gierkens.

Šonedēļ vairākās fermās sācies vilnis ar govju izkaušanu, pārdošanu, darbinieku atlaišanu.