Būvējam lēti, bet beigās tomēr sanāk dārgi. Ošlejs par Latvijas pieeju lielos būvniecības projektos

Viņš norāda uz Latvijas sistēmas trūkumiem, kur dominē zemākās cenas princips – projekts tiek piešķirts tam, kurš sola zemāko cenu, pat ja gala izmaksas izrādās daudz lielākas. "Mums ir lētākās cenas princips. Tātad ir projektētāji, kuri uzprojektē, arhitekti – kopējo konceptu, inženieri, kas izprojektē pārējās detaļas. Izsludinām konkursu, kurš iedos vislētāko cenu, tam mēs piešķiram. Sanāca diezgan dārgi kilometrā? Nu, ko var darīt, tā bija vislētākā cena," skaidro Ošlejs.

Viņš salīdzina valsts pieeju ar ikdienišķu mājas būvniecību, kur saprātīgs cilvēks ar ierobežotu budžetu izvēlas sadarboties ar arhitektiem un celtniekiem, lai iekļautos finansiālajās iespējās – pielāgojot materiālus un tehniskos risinājumus, nevis akli izpildot dārgu projektu.

Šādu pieeju viņš attiecina uz Igaunijas piemēru, kur tiek izmantots alianses līguma modelis.

"Igaunija darbojas ar saucamo alianses kontraktu. Alianses kontrakts nozīmē nosprausta mērķa cena, šī cena, kas ir jāsasniedz. Un tiek izveidota grupa ar cilvēkiem, visām iesaistītajām pusēm […] Un viņi visi sanāk kopā, un saka – labi, kam ir jānotiek, lai uzbūvētu par šādu cenu, kādam jābūt projektam, kādā veidā jābūt izstrādātam, kā to vispār sasniegt," skaidro Ošlejs.

Viņš uzsver, ka šāda sistēma rada kopēju atbildību, motivāciju meklēt efektīvākos risinājumus, un arī skaidri nosaka – ja projekta izmaksas samazinās, ieguvums tiek dalīts starp valsti un būvniekiem. Taču, ja izmaksas pieaug, starpība jāsedz iesaistītajiem partneriem.

"Tiek izveidota ļoti stipra ieinteresētība, pirmkārt, strādāt kopā un, otrkārt, – motivācija atrast lētākas opcijas tālākajā procesā," norāda Ošlejs.

Savukārt Latvijā, viņaprāt, būvniekam, kas iesaistās projektā ar zemāko cenu, pastāv augsts risks. Ja vēlāk būvniecības gaitā atklājas problēmas vai nepieciešamas izmaiņas, rodas strīdi ar pasūtītāju – valsti –, kas ne vienmēr ir gatava segt papildus izmaksas.

"Liels risks būt celtniekam ieiet projektā, tādā kā "Rail Baltica", kurš ir noslēgts pēc zemākās cenas principa. […] Bet mēs ļoti labi redzam, ka Latvijas valsts ir sākusi kaulēties šinī jautājumā. Līdz ar to risks celtniekiem iesaistīties arī "Rail Baltica" projektā ir liels. Un tad to arī ņemot vērā – celtnieki sadārdzina, tādēļ, ka nezina vai Latvijas valsts maksās brīvi vai nemaksās," norāda Ošlejs.

Igaunijas piemērs rāda, ka iespējams strādāt citādi – ar kopīgu mērķi, caurspīdīgu sadarbību un skaidru atbildību.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!