"Ja gribat valsts bankas, aizbrauciet pieredzes apmaiņā uz Ziemeļkoreju," Siksnis par valdības lomu ekonomikā 

"Varbūt tā ir viena darbība, kas varētu dot vislielāko potenciālo ieguvumu – lielāku, pelnošu, stabilu uzņēmumu. Kaut vai daļēja kotācija radītu papildu likviditāti," saka Siksnis.

Viņš gan uzsver, ka nav valsts politikas vai makroekonomikas eksperts, taču norāda, ka valsts loma Latvijā un Eiropā kopumā kļūst pārāk liela – gan ar regulējumiem, gan ar nodokļiem un dažādām pārdalēm. Pēc Siksņa domām, tirgus ekonomikā valstij vajadzētu "radīt spēles noteikumus un netraucēt, nejaukties pa vidu".

Siksnis dalās ar salīdzinājumu, ko dzirdējis mācību programmā – valsts ietekme uz ekonomiku līdzinās mēģinājumam vadīt kartingu, kas brauc pa priekšu, turot to aiz striķiem no aizmugures. Ar šādiem striķiem var nedaudz pagriezt kartingu pa labi vai pa kreisi, var piebremzēt vai pat apstādināt. Taču pabīdīt to uz priekšu nav iespējams. "Iniciatīva nāk no tirgus, un valsts var to tikai ierobežot vai pamainīt virzienu, bet ne radīt," viņš skaidro.

Siksnis atzīst, ka reizēm ideja par valsts kontroli var izklausīties pievilcīga, piemēram, veidot valsts banku vai noteikt pārtikas cenu griestus, tomēr viņš brīdina, ka vēsturiskā pieredze rāda – sociālisms un komunisms praksē nedarbojas.

"Kad sociālisms Latvijā beidzās, man bija 18 vai 19 gadi. To laiku es labi atceros. Teorijā tas izklausās brīnišķīgi, (..) bet visās pasaules malās, kur ir veikti eksperimenti, tas ir beidzies slikti," saka Siksnis, piebilstot, ka viena no pēdējām valstīm, kas joprojām "eksperimentē", ir Ziemeļkoreja.

"Ja jūs gribat valsts bankas un valsts celtniecības uzņēmumus, aizbrauciet pieredzes apmaiņā uz Ziemeļkoreju," viņš piebilst ar ironiju.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!