Latvijas ekonomika attīstās zem sava potenciāla. Eksperts komentē – kādi tam ir iemesli?
Viens no Latvijas ekonomika stagnācijas iemesliem ir konkurences trūkums banku nozarē un zemie kreditēšanas apjomi, tā "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" komentēja "Indexo bankas" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.
Raugoties uz ekonomisko situāciju Latvijā Siksnis stāsta: "Es esmu optimists, ja neesi optimists, nevari nodarboties ar uzņēmējdarbību vai nevari veidot jaunu banku, būvēt jaunu biznesu, ja tu netici labajam, izaugsmei un ekonomiskajai attīstībai."
Siksnis uzsver zemo kreditēšanas līmeni, kā vienu no bremzējošajiem faktoriem: "Viens no iemesliem, kāpēc Latvijas ekonomika aug zem sava potenciāla, tā citu starpā, ir kredītresursu pieejamība un konkurences trūkums līdz šim banku sektorā. Latvijā ir zemākie kredītapjomi pret iekšzemes kopproduktu, un tas attiecas gan uz juridiskām personām, gan fiziskām personām."
Par izvairīšanos no aizņemšanās baņķieris bilst: "Protams, kāds var teikt, latviešu sakāmvārdu – parāds nav brālis: redz, cik labi, mums nav parādu, mums nav kredīti. Bet modernā tirgus ekonomikā bez veselīga kredītu apjoma arī nekas nenotiek, nenotiek nekāda attīstība."
"Latvijā kopumā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām aizņemšanās kapacitāte ir liela, un es uzskatu, ka galvenais bremzējošais faktors ir tieši piedāvājuma puse. Ārvalstu spēlētāji noteikti ieskaita arī ģeopolitiskos un citus riskus," norāda Siksnis
Siksnis bilst: "Nav noslēpums, ka viņi paši arī komunicē – šeit kredītu izsniegšanas nosacījumi ir konservatīvāki nekā mājas tirgos. No šeit pārstāvētajām skandināvu bankām klients Zviedrijā var dabūt labākus kredītnosacījumus nekā tāds pats uzņēmums ar tādiem pašiem finanšu rādītājiem saņemtu šeit. Tas ir nenoliedzams fakts, tā ir objektīva patiesība."
"Latvijas Bankas pētījums novērtēja kredītu deficīta ietekmi uz ekonomisko attīstību: viņu aplēse bija, ka Latvijas ekonomika attīstās apmēram vienu procentpunktu zem sava potenciāla tīri finansējuma pieejamības problēmu dēļ. Respektīvi, ja ekonomika aug par diviem procentiem, tā būtu varējusi augt par trim procentiem, ja būtu labāka pieejamība finansējumam," stāsta Siksnis.
"Pozitīvais tajā visā – neizmantotais kredītu potenciāls ir kā novilkta atspere. Kad viņu palaidīs vaļā, protams, to jādara saprātīgi, lai neaizlec nezin kur, bet tas ir viens no risinājumiem, lai Latvija varētu realizēt savu ekonomiskās attīstības potenciālu," norāda baņķieris.
Siksnis skaidro, ka problēma nav pieprasījumā, bet piedāvājuma pusē, un potenciāls aizvien ir milzīgs. "Mums, ko darīt, ir ļoti daudz. Tas neizmantotais kreditēšanas potenciāls ir milzīgs, un mūsu plānus, ieceres tas nekādā veidā neietekmē."
Baņķieris uzsver: "Patērētāji ir piesardzīgāki, uzņēmēji neinvestē. Droši vien ir tādi ekonomiskie sentimenti, noskaņojumi, kas mainās – tad viņi ir optimistiskāki, tad pesimistiskāki. Bet globālie satricinājumi, izaicinājumi, tarifi ietekmē tāpat uzņēmējus Igaunijā, Lietuvā, Vācijā un Francijā."
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
