Lēmumam ir gara vēsture, pēdējais piliens – 1.augusts. Ruņģis par "Valmiermuižas alus" pārdošanu

"Alus darītavā esmu vairāk kā 18 gadus. Alus darītava tika būvēta mirkli pirms dižķibeles 2008. gadā. 2009. gadā izbrūvējām pirmo alus kausu. Esam brīnišķīgi strādājuši 18 gadus, esam šodien sasnieguši labāko vēsturiski rezultātu, un parādās dabisks jautājums – ja tu strādā ar pilnu jaudu, tev ir vēsturiski labākais rezultāts. Tad kādi ir scenāriji?" teica Ruņģis.

Komentējot, kādēļ nolemts pārdot alus darītavu, Ruņģis min – tās bijušas vairākas cēloņsakarības, kas likušas uzdot jautājumu par nākamo soli – vai nu jāiegulda miljoni jaunas attīstības un eksporta virzienā, vai arī jāmeklē konsolidācija.

Lēmums pieņemts par konsolidāciju un pārdot "Valmiermuižas alus" daļas pārdot lielākajam alus ražotājam "tepat kaimiņos Valmieras novadam."

Ruņģis atzina, ka izšķiršanās pamatā bijusi valsts attieksme pret alus nozari. Latvija, viņaprāt, kļuvusi par nedraudzīgāko vietu alus darīšanai Eiropas Savienībā (ES). To apliecinot "Eurostata" dati, ka Latvijā alus ražošanas apjomi ir viszemākie ES.

"Katru gadu veidot un attīstīt alus darītavu Latvijā paliek arvien grūtāk. Pirmkārt, tas ir akcīzes nodokļa dēļ, kas katru gadu palielinās un šo 18 gadu laikā palielinājies desmit reizes, tam pievienoti tirdzniecības ierobežojumi un aizliegums alus darītājiem izmantot daļu ES fondu atbalsta. Tas padara nozari arvien nekonkurētspējīgāku," norādīja Ruņģis.

Vienlaikus Ruņģis pastāstīja, ka nozare vairāku gadu garumā saskārusies ar vairākām krīzēm, kas pamatīgi skārusi alus darītājus – sākot ar Covid-19 pandēmiju, kurai sekoja ģeopolitiskā krīze, energoresursu krīze, inflācija un "Euribor" krīze, visbeidzot "pēdējais piliens" bija 1. augusts, kad spējā stājās jaunie ierobežojumi alkohola tirdzniecībā.

"Visu laiku dzīvo no krīzes un krīzi. Kovidu varbūt vēl var kaut kā pieņemt, tāpēc, ka tā ir kaut kāda objektīva pasaules realitāte, un visiem uzņēmējiem Latvijā ar to jāsadzīvo. Bet visgrūtāk ir pieņemt tās krīzes, kuras rada pašu valdība, ar ko tev jācīnās 1. augustā. Īpaši sāpīgi tas ir tāpēc, ka mūsu alus darītava un citas vēl no tā Kovida nav nemaz tā baigi atkopušās," teica Ruņģis.

"Pirmais augusts priekš manis bija pēdējais piliens," piebilda "Valmiermuižas alus" saimnieks, atgādinot gada sākumā īstenoto Latvijas aldaru protesta akciju, kuras mērķis bija brīdināt par to, ka jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi būtiski pasliktinās situāciju nozarē. "Tas netika sadzirdēts, un pirmajā augustā, kad jaunie noteikumi stājās spēkā, es emocionāli salūzu. Tas bija sliktākais laiks, kad to ieviest, un sliktākais veids, kā to ieviest," piebilda Ruņģis.

Būtiska loma lēmumā bijusi arī ārvalstu akcionāriem – austriešu investoriem, kas jau labu laiku pauduši vēlmi izstāties. Ruņģis vērtējis arī iespēju atpirkt daļas pats, tomēr atzīst, ka šādā "politikas un tirgus situācijā tas bijis finansiāli nereāli."

Ruņģis podkāstā uzsvēra, ka galvenais bijis nodrošināt alus darīšanas turpinājumu Valmiermuižā. "Cēsu alus" stratēģija ir ražot Latvijā, saglabājot vietējo darītavu identitāti. Kā piemēru viņš minēja arī "Piebalgas" alus darītavu, kas pēc pievienošanās grupai turpina strādāt savā vēsturiskajā vietā.

Tas pats notiks ar Valmiermuižu – alus tiks brūvēts Valmiermuižā, ar tām pašām receptēm un pieejas filozofiju, uzsvēra sacīja Ruņģis.

"Valmiermuižas alus" saimnieks norāda, ka "neko nenožēlo."

"Es vienkārši šobrīd izbaudu katru sekundi, kas ir paveikts 18 gadu laikā. Es šobrīd izbaudu visu šo pārmaiņu procesu. [..] Un es izbaudu to, ka man būs vairāk brīva laika tagad.  Vispirms restartēties tuvākajā pusgadā un sākt domāt, kas būs tie nu nākamie izaicinājumi. Pensijā vēl galīgi netaisos iet, tāpēc meklēšu jaunus izaicinājumus. Protams, es ļoti priecājos, ka es varēšu arī vairāk veltīt laiku ģimenei," piebilda Ruņģis.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!