Māmiņu atvaļinājumi, PVN celšana un "debila slepenība" – "Piķis un ģēvelis!" 10. epizode
Podkāsta "Piķis un ģēvelis!" 10. raidierakstā TV3 žurnālists Ivo Butkevičs atskatās uz interesantākajiem notikumiem ekonomikā, nosauc nedēļas uzvarētājus un zaudētājus un kopā ar ekonomistu, uzņēmēju un Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes locekli Jāni Ošleju apspriež labklājības ministra prātojumus par īsāku bērnu kopšanas atvaļinājumu, pievienotās vērtības nodokļa likmes iespējamu celšanu, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" aizstāvību un finanšu sektora "kapitālo remontu".
Tāpat sarunā apspriesta nākotnes pensionāru aplaupīšana un cita īstermiņa domāšana budžeta plānošanā, neizprotamā slepenība projektā "Rail Baltica", Eiropas ekonomikas nedienas un tas, vai 10 gadu kopš eiro ieviešanas Latvijā Ošlejs mainījis savus kritisko nostāju par Eiropas vienoto valūtu.
Nedēļas notikumu apskats:
Nedēļas uzvarētāji
- Pilsoniskā aktivitāte. Šonedēļ par savu taisnību iestājās gan Latvijas Studentu apvienība, kas bija sašutusi par ieceri pretēji solītajam nepalielināt finansējumu sociālo, uzsveru, sociālo stipendiju fondā "Studētgods", gan pedagogi, kuriem arī netiks pildīts solījums par algu kāpumu. Ar lielākām vai mazākām sāpēm, bet abas minētās grupas vismaz kaut kādus kompromisus ar valdību spējušas panākt, lai nepaliktu bešā. Par taisnīgumu vērts arī pakauties.
- Izdevums "The Insider". Medijs izpētījis, ka viens no galvenajiem spēlētājiem Krievijas ēnu flotes shēmā, lai melnā zelta ieņēmumu piebarotais Kremlis naftas tirdzniecībā varētu apiet Rietumu sankcijas, ir Latvijas pilsonis Aleksejs Haļavins. Cerams, nebūs nekādu "haļavu’ un dārgais līdzpilsonis varēs par to atbildēt.
- Lietuva. Turienes valdība parakstījusi saprašanās memorandu ar ASV aizsardzības nozares milzi "Northrop Grumman" nolūkā investēt desmitus miljons eiro un pie leišiem attīstīt munīcijas ražošanu. Neliela atkāpe – es savā žurnālista karjerā esmu redzējis gana daudz gadījumu, kad šādi saprašanās memorandi beidzas kā šāviens ar tukšu patronu – gan pie mums, gan turpat Lietuvā, bet… lai izdodas!
Nedēļas zaudētāji
- Un arī šeit lietuvieši. Viļņas lidosta. Tur drīzumā atklās jaunu termināli, tai skaitā ar aprīkojumu, lai beidzot, beidzot, beidzot pasažieri drošības pārbaudes laikā šķidrumus varētu atstāt rokas bagāžā, taču, kā izrādās, Brisele no septembra to nemaz neļauj darīt. Tik tuvu, leiši, tik tuvu.
- Vācija. Tur turpina skandināt slavenais "Oktoberfest", bet šīs valsts ekonomika grīļojas vairāk nekā viens otrs šī pasākuma apmeklētājs. Auzas pamatā visā rūpniecībā, bet jo sevišķu vācu flagmanī – autobūves nozarē. Ironiski, ņemot vērā, ka Vācijas izsenis bijusi Vecā kontinenta ekonomikas motors. Tur ir industrijas, kas ir pakārotas industrijām, kas ir pakārtotas industrijām, kas ir pakārtotas industrijām. No ķīmiskās rūpniecības citiem ražošanas procesiem līdz kādam, kas to visu notirgo. Kas notika? Viss. Krievu lētā gāze vairs nestutē vācu ražošanu, tirgus izvēles, ķīnieši subsidējušies līdz ūkai. Šonedēļ vācu industrijai un valdībai ārkārtas tikšanās, lai lūkotu kaut ko glābt. Un šeit svarīgi – sakām Vācija ekonomika, domājam Eiropas ekonomika. Sakām Eiropas ekonomika, domājam Latvijas ekonomika. Citējot katastrofu klasiķus, draugi, nav labi.
- Labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš izteicis, ka darbaroku trūkuma dēļ apsver saīsināt bērnu kopšanas atvaļinājumu. Bija piebilde, ka to varētu darīt tikai tad, ja pretim ir bērnudārzi vai aukļu pakalpojumi, bet nu tik un tā. Politiķi jau tā viedokļu krustugunīs par nākotnes pensionāru aplaupīšanu, visiem mūsu "baltikiem’, gan "air", gan "Rail", publiskā sektorā algām un citām ziepēm. Nu kādu reakciju pašreizējā dzimstības situācijā jūs sagaidījāt par šo brīnumu? Starp citu pirms nedēļas bija lielisks raidījums Latvijas Radio "Atvērtajos failos" par to, kā jaunajām māmiņām sokas jeb, precīzāk, nesokas, mēģinot atgriezties darba tirgū. Varbūt par šo padomājam Labklājības ministrijā?
Nedēļas "Kas zina, kā tur beigās beigsies" notikumi.
- ASV institūcija FinCEN vakar paziņoja, ka atceļ pret "ABLV Bank" noteiktās sankcijas, kas savulaik izraisīja kredītiestādes krahu. Skaidrs, ka tā taustāmi jau nekas nemainās, vecā Aizkraukles banka joprojām ir likvidācijā, bet šī ir ļoti zīmīga robežšķirtne visam tam procesam, ko savulaik nokristīja par finanšu sektora kapitālo remontu. Pieteiktais karš naudas skalošanai, čaulas kompānijas, banku nozares satricinājumi, "Moneyval" procesi, trakās prasības klientiem, no viena grāvja iebraucot otrā, un viss pārējais. Tas viss lielā mērā sākās ar "ABLB banku".
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
