Uz saturu

Pašvaldību elektroautobusu iepirkumu rūgtā atziņa – tas diezgan liels ārprāts

"Tas ir diezgan liels ārprāts! Lai iegādātos 19 transportlīdzekļus, tika veikti 33 iepirkumi. Cik daudz laika un resursi pašvaldībās tika tam tērēts," tā Valsts kontroles skarbos secinājumus par elektroautobusu iegādi pašvaldībās "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" komentē bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eksperts norāda, ka mērķis ir bijis neskaidrs. "Tikai apgūt līdzekļus, jo tie ir pieejami. Tas ir skumji! Tā biznesā vai privātpersona nekad nerīkotos," piebilda Purgailis.

"Par savu naudu mēs tā nebūtu darījuši" – šādus skaidrojumus saņēmusi Valsts kontrole, kas jaunākajā revīzijā skarbi kritizē Briseles finansēto elektroautobusu sagādi Latvijas pašvaldībām. Auditori atzīst, ka šajā programmā iebraukts faktiski visos iespējamos grāvjos.

"Uz Briseles fona tā nauda ir nebūtiska, bet Eiropas nauda ir mūsu visu kopējā nauda, kas var kādā brīdī izsīkt," piebilda Purgailis.

Kā ziņots, Valsts kontrole nereti nāk klajā ar skaudriem secinājumiem par to, kā Latvijā dažādiem mērķiem tērēta nodokļu maksātāju nauda, bet šī jaunākā arī pašiem revidentiem esot likusi laiku pa laikam saķert galvu par to, kā var beigties labi iecerēts pasākums. Runa ir par elektroautobusu sagādi pašvaldībām.

14 Latvijas vietvaru iegādājās 19 elektroautobusu, tam iztērējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, kas pieejami no Eiropas Savienības fondiem. Ir stingri noteikts, ka tie izmantojami skolēnu pārvadāšanai no mājām uz skolu un atpakaļ. Kaut kādā ierobežotā apmērā tos var izmantot citos ar izglītības procesu tieši saistītos pasākumos, bet tas viss rūpīgi jāuzskaita.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Noskaties arī: Vietvaras elektroautobusu iepirkumos iebraukušas faktiski visos grāvjos

Šī prasība neradās Briselē, to izdomāja Rīgā, tā visa dēļ aptuveni pusi laika elektrobusi atrodas dīkstāvē. Vienā situācijā spēkrats nostāvēja, tā teikt, pie sētas vairāk nekā četrus mēnešus. Tas gan tāpēc, ka 665 000 eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija šofera.

Ar šo gan stāsts ne tuvu nebeidzas. Iepirkumi nebija centralizēti, katra pašvaldība, tā teikt, par sevi. Zema konkurence, atsevišķos gadījumos tehniskās specifikācijas izstrādāja pats konkursa uzvarētājs vai ar to iespējami saistīta persona. Tas radīja būtiskas cenu atšķirības un augstākas izmaksas. Ja visas pašvaldības būtu iegādājušās mikroautobusus saskaņā ar zemāko cenu, ietaupījums varētu būt 677 tūkstoši. Arī Lietuvā līdzīgi spēkrati sagādāti krietni lētāk.

Vienlaikus daļai no elektrobusiem būtiski kvalitātes trūkumi jau to piegādes brīdī – rūsa, bojāts griestu apšuvums un durvju sistēmas, nenostiprināti vadi. Deviņi no 12 piegādātajiem mikroautobusiem ir it kā "jaunbūvēti", faktiski sastiķējot kopā divas kravas busiņu bāzes.

Un varbūt kronis visam šajā "zaļajā" projektā. Šos teorijā bezemisiju elektrobusiņus apsilda ar dīzeļdegvielu.

Valsts kontrolē nopūš, ka secinātais nav jauna prakse Briseles projektos.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm