Valsts aizsardzībai vajadzīga papildu nauda. Uzņēmēju redzējums – kur to iegūt
"Ir ļoti nopietni jādomā pie tā, lai nākamā gada budžeta kontekstā paredzētu izdevumu samazināšanu par vismaz 5% no kopējiem budžeta izdevumiem. Gan ņemot vērā to, ka redzam lēnāku ekonomisko izaugsmi, gan jaunas, skaidri iezīmētas vajadzības mūsu sabiedrībai – sevišķi drošības stiprināšanā," savu redzējumu par nākamā gada budžeta aprisēm podkāstā "Piķis un ģēvelis!" pauž Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps.
Cērps intervijā podkāstam "Piķis un ģēvelis!" norādīja, ka valdībai jau ir dots vēstījums un ir izteikts publisks aicinājums domāt par 5% ietaupījumu nākamā gada budžetā. Aicinājumu kopīgi paudušas Finanšu nozares asociācija, Latvijas darbadevēju konfederācija un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamara, kā arī Ārvalstu investoru padome.
"Tas aicinājums bija tā dēļ, lai nesanāktu tā, ka šādas te papildu [tēriņi valsts aizsardzībai] vajadzības atkal tiktu risinātas tikai un vienīgi, vai nu uz lielāka valsts parāda rēķina, kas jau šobrīd mums ir 47% no iekšzemes kopprodukta, vai arī atkal no jauna ceļot nodokļus. Vai arī padarot tos nodokļus, kas patlaban tiek uzskatīti pārejošiem, par pastāvīgiem."
Taujāts, kādā veidā būtu iespējams ekonomēt, ja runa ir par skolotājiem, mediķiem un ugunsdzēsējiem, vai pat aizsardzībai, Cērps norādīja, ka jebkurā nozarē ekonomija ir iespējama. "Ja mums ir veselības aprūpe vai izglītība prioritāte, tad tas vēl nenozīmē, ka nav iespējams racionalizēt veidu, kā šīs nozares tiek organizētas," vērsa uzmanību Cērps.
Uldis cērps norāda, ka arī uzņēmēji ir gatavi iesaistīties izdevumu samazināšanas procesā, ģenerējot idejas, iesaistoties kā padomdevēji, tomēr svarīgākais, lai valdība īsteno to, ko ir apņēmusies izdarīt. "Sākot no konkrētiem soļiem, organizējot projektu – īstenojot plānus, sasniedzot mērķus. Pati par sevi šāda veida izdevumu mazināšana par 850 miljoniem eiro nevar notikt neliela miniprojekta ietvaros vai nosūtot informatīvu vēstuli ministrijām un valsts uzņēmumiem. Tā tas nevar notikt," uzsver Cērps.
"Procesa īpašniekam ir jābūt valdībai, un mēs kā nozares asociācijas esam gatavas palīdzēt gan ar padomu, gan ar konkrētiem piemēriem, gan ar aktīvu dialogu, gan ar laiku, ar visu, bet šim projektam ir jābūt īstenotam no valdības puses."
Cērps arī uzsver, ka Latvijai, esot pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, ir nepieciešams vairāk naudas aizsardzības funkcijai, un valsts drošības stiprināšanai plašākā nozīmē. "Tam būs vajadzīgi papildu resursi. Lai mēs šos resursus nepaņemtu veidā, kas padara mūs nekonkurētspējīgus, jāsper soļi publiskajā sektorā," viedokli pauž Finanšu nozares asociācijas vadītājs. Viņš arī pēdējā laikā ir runājis ar daudzu uzņēmumu vadītājiem, kuri ir atzinuši – sarežģītās situācijās viņi ir spējuši samazināt savas izmaksas par 10%. "Viņi nesaprot, kādi varētu būt racionāli argumenti, lai to nevarētu izdarīt," norāda Cērps.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
