"Rail Baltica" krīze: galaziņojumā minētās amatpersonas izvairās runāt par savu atbildību

Galaziņojumā, ko "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija pieņēma ar opozīcijas balsīm, nosauktas 18 amatpersonas, kurām, pēc komisijas domām, bija būtiska loma projekta īstenošanā. Atbildīgo vārdi sagrupēti trīs dažādu krāsu sarakstos.

Sarkanajā sarakstā iekļauts bijušais premjers Krišjānis Kariņš, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Komisijas vērtējumā viņi pieļāva būtiskas kļūdas.

Kariņam tiek pārmests tas, ka viņš pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" īstenošanā, neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un pārvaldības sistēmu un, būdams informēts par izmaksu pieaugumu, neko nedarīja.

Kariņš pirmdien nereaģēja uz TV3 Ziņu aicinājumu komentēt galaziņojumā secināto. Bet, kā viņš sacījis iepriekš, par samilzušajām problēmām nemaz neesot zinājis, jo laikā, kad satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits, tās esot noklusētas.

"Kad satiksmes ministrs nāca ar ziņojumiem, tie progresa ziņojumi nekur nenorādīja uz nevienu problēmu. Ja kāds nav izstāstījis vai ir melojis Ministru kabinetam, tas ir melotāja atbildībā," iepriekš izteicies Kariņš.

Komisijas vērtējumā Briškens kā bijušais "RB Rail" stratēģiskais direktors ir atbildīgs par lielāko daļu no projekta izpētēm, taču darba uzdevumos viņš nelika iekļauties atvēlētajā budžetā, kas radīja izmaksu nekontrolētu pieaugumu.

Uz opozīcijas deputāta Andra Kulberga (AS) vadītās komisijas galaziņojumā paustajiem pārmetumiem ministrs atbildēja rakstiski.

"Savdabīgs ir apgalvojums, ka man kā departamenta vadītājam ir bijusi lielāka ietekme uz projekta lēmumiem nekā valdes locekļiem, ministriem un premjeriem. Par savu pagātni nekaunos, ilgus gadus biju viens no galvenajiem trauksmes cēlējiem par problēmām projektā, ko diemžēl Kulberga kungs nav atspoguļojis ziņojumā. Tāpat Kulberga kunga pamatojumā attiecībā uz mani ir pieļautas vairākas būtiskas faktoloģiskas kļūdas, kuras drīzumā atspēkošu arī publiski," klāsta Briškens.

Bijušajam satiksmes ministram Tālim Linkaitam pārmesta objektīvas informācijas nesniegšana valdībai par projekta patiesajām izmaksām un tas, ka viņš bez pienācīga izvērtējuma pieļāvis sadārdzinājumus.

Rakstiski Linkaits norāda, ka nav izlasījis galaziņojumu, tāpēc izvērsti to nevar komentēt.

Oranžajā sarakstā iekļautas 11 amatpersonas, kuras parlamentārās izmeklēšanas komisija vaino bezdarbībā, neuzmanībā vai pienākumu nevērīgā pildīšanā. Šajā sadaļā ir arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un kādreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš tagad ir labklājības ministrs.

Viņš norādīja, ka nav Latvijā un neatsaucās aicinājumam sazināties telefoniski, jo tas esot sarežģīti slikta interneta dēļ.

Bet Ašeradens, sastapts valdības ēkā, sacīja, ka nepiekrīt pārmetumiem par Finanšu ministrijas bezdarbību: "Informācija par patiesajām izmaksām tika rūpīgi slēpta. Bet tajā brīdī, tikko mēs dabūjām šo informāciju, un es jau teicu – tas punkts ir ministra Vitenberga paziņojums par to, ka tās izmaksas ir pilnīgi citas. Kopš tā brīža Finanšu ministrija ir aktīvi iesaistījusies tādā ikdienas darbā, lai saprastu, kā no šīs situācijas tikt ārā, kā to stabilizēt un lai meklētu risinājumus."

Dzeltenajā sarakstā komisija ierindojusi bijušo finanšu ministru Jāni Reiru (JV), kādreizējo "Eiropas dzelzceļa līniju" vadītāju Kasparu Vingri un ekspremjerus – Laimdotu Straujumu un Māri Kučinski. Komisijas ieskatā viņi nebija rīkojušies pietiekami aktīvi "Rail Baltica" īstenošanā.

Saskaņā ar likumu parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumam var būt tikai politiskas sekas. Savukārt amatpersonu juridiskās atbildības izvērtējumu šajā lietā vēl turpina prokuratūra.