"Rail Baltica" tehniskais risinājums iegūst aprises, taču nav skaidrs, kur ņemt trūkstošos miljardus
"Mīņāties uz vietas nevar," – tā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) raksturo gan tehniskās, gan finansiālās likstās iestigušo "Rail Baltica". Projektā pirmajā realizācijas kārtā iecerētais apmērs sāk iegūt skaidrākas aprises, bet par naudas lietām skaidrības nav joprojām.
Beidzot skaidrākas aprises sāk iegūt tas, kā pirmajā posmā varētu izskatīties grandiozā "Rail Baltica" projekta realizācija Latvijā. Skaidrības, kur ņemt trūkstošos miljardus eiro, joprojām nav.
Kamēr Rīgas centrs pārvērsts par dramatiski iekavētā un sadārdzinātā "Rail Baltica" būvlaukumu, joprojām pat nav īsti skaidrs, kā tad šis projekts tā pirmajā realizācijas kārtā Latvijā vispār izskatīsies.
Skaidrs jau tas, ka to visu atļauties nevar. Tāpēc esam redzējuši dažādus risinājumus, kā šo būvniecību saķīmiķot līdz tādam risinājumam, ko varētu īstenot vismaz līdz 2030. gadam jeb pirmajā projekta realizācijas posmā. Pēdējais Satiksmes ministrijas piedāvājums paredz sākt šos būvdarbus no Lietuvas puses līdz tā sauktajam Misas trīsstūrim, un tālāk taisnā līnijā turpinātos arī darbi līdz pat savienojumam ar Igauniju.
Un tad, protams, paliek jautājums, ko darīt ar ilgi diskutēto Rīgu, lai vilcieni vispār sākotnēji piestātu Latvijas galvaspilsētā? Un pašreizējais piedāvājums paredz turpināt būvdarbus no Lietuvas puses līdz Rīgas lidostai, līdz tur iecerētajai topošajai starptautiskajai stacijai. Savukārt tā jau būs savienota ar centrālo staciju pa pašreizējo 1520 milimetru dzelzceļa savienojumu jeb Krievijas platuma sliedēm. Jau patlaban elektrovilcieni var kursēt pa pašreizējām Krievijas platuma sliedēm līdz Imantai, un, kā norāda dzelzceļnieki, tas nozīmētu, ka jāizbūvē tikai daži kilometri papildu sliežu, lai būtu šis savienojums ar lidostu. Savienojumā starp centrālo dzelzceļa staciju un staciju lidostā satiksme notiktu ar pašreizējiem "Škodas" elektrovilcieniem.
Šo risinājumu otrdien apsprieda valdības namā, "Rail Baltica" īstenošanas tematiskās komitejas sēdē. Pašas stacijas plānots pabeigt, pārdalot naudu no citiem fondu projektiem. Vienlaikus posmā starp abiem objektiem uzbērums būšot gana plašs, lai kaut kad nākotnē, kad "Rail Baltica" Rīgā arī ienāktu no ziemeļiem, no Igaunijas puses, turpat blakus varētu nolikt ar Eiropas platuma sliedes. Satiksmes ministrijā nesaskata problēmas šādā ģeopolitiskā projektā izbūvēt Krievijas standartiem atbilstošu infrastruktūru.
Nē, nu, protams, jau var dzelzceļa sliedes arī politizēt, bet var paskatīties uz šo jautājumu no saimnieciskās perspektīvas, saprotot, ka arī mūsu jaunās "Škodas", mūsu nākotnes bateriju vilcieni, viņi arī visi būs ar platējām 15-20 milimetru dēļ. Šajā gadījumā mūsu mērķis ir panākt, lai stacijas ir lietojamas pēc iespējas ātrāk.
Milzu izaicinājums šo visu pagūt līdz 2030. gadam ne tikai tehniski, bet arī finansiāli. Tiesa, iztrūkstošā summa būs atkarīga no turpmākām sarunām Briselē, skaidro Satiksmes ministrijā, bet skaidrs, ka runa, kā minimums, par diviem miljardiem, visticamāk, krietni vairāk. Privātu partneru piesaiste, aizņēmumi ārvalstīs – kur ņemt naudu, vēl nav skaidrs.
Kas mums, protams, ir jāatbild, lai mums starptautiskie partneri uzticētos… Kas bija tai Finanšu ministrijas pirmajā auditā par staciju – tā mums tā pašuzbūvējās, no sākuma bija divi peroni, un tagad beigās ir astoņi. Kurš tad pieņēma lēmumu? Nu to mēs nevaram pateikt. Tas objekts maksā nu krietnus simts miljonus, un ekonomiski nav jēdzīgs. Par tām pārējām daļām es gribu teikt, ka lēnām sākam virzīties uz to ekonomiskā jēdzīguma pusi.
Gan no tehniskā, gan no finansiālā aspekta projekts mīņājās uz vietas jau visu gadu. Valdības lēmuma par tālāko virzību joprojām nav.
"Es jau esmu teikusi, ka es noteikti vērtēšanu arī satiksmes ministra darbu, vadoties no tā, kāds būs šis "Rail Baltica piedāvājums un, protams, arī "airBaltic" jautājums kā attīstīsies. "Rail Baltica" piedāvājums šobrīd netiek apstiprināts no pārējiem komitejas locekļiem. Šis jautājums manā dienaskārtībā ir karsts, un noteikti arī žurnālisti interesēsies. Tā kā, protams, ka es piekrītu, ka mīņāties uz vietas nevar, bet mums jābūt arī gana atvērtiem un atklātiem, un jāpasaka, ko mēs varam atļauties izdarīt, ko mēs nevaram," norādīja premjerministre Evika Siliņa.
Patlaban Satiksmes ministrija vēl pabeidz ziņojumu, lai varētu to virzīt saskaņošanai un tālāk lemšanai valdībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
