Revidenti kritizē Latvijas enerģētikas politiku – trūkst miljardu klimata mērķu izpildei

Valdība 2020. gadā apstiprināja Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, pati apņemoties šajā desmitgadē sasniegt ambiciozus mērķus. Tie izriet no mūsu starptautiskajām saistībām. Izmešu mazināšana, energoefektivitāte, apgādes drošība un citas jomas.

Patlaban nosacīti esam pusceļā, un Valsts kontrole nākusi klajā ar skaudriem secinājumiem par līdz šim iespēto. Pašreizējā enerģētikas politikas vadībā nekas īsti neliecina, ka mēs pašu izvirzītos mērķus varētu sasniegt.

"Riskējam neuzlabot vai varbūt pat pasliktināt mūsu vides stāvokli, riskējam zaudēt konkurencē ar citām valstīm, kas aizsteigsies priekšā un būs daudz pievilcīgākas gan investoriem, gan iedzīvotājiem, gan savā attīstībā [tās] daudz labāk ies uz priekšu. Un, protams, riskējam ar to, ka pēc kāda laika mums energoresursi, degviela, elektrība maksās dārgāk," norāda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Turklāt, nesasniedzot mērķus, riskējam ar Eiropas Savienības soda sankcijām. Tātad papildu slogs valsts budžetam, un tas nekādā veidā neatbrīvotu mūs no attiecīgajām saistībām.

Problēmas mēroga ieskicēšanai – skaitļi liek nobālēt pat "Rail Baltica" trūkstošajām naudas summām. Sarēķināts, ka visu plānoto pasākumu īstenošanai nepieciešamas 13 miljardu investīcijas. Šobrīd "iezīmēts", kur ņemt knapi trešdaļu.

Valsts budžeta resursi ir ierobežoti, un pašreizējās aktivitātes Valsts kontrolei nav radījušas pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo naudu no privātā sektora. Valdībai šajā jomā nevedas pat ar krietni mazākām lietām, un tas mums maksā.

"Spilgts piemērs pirms kāda laika, kad slikti pārvaldīta politika noved pie kaut kādiem papildu izdevumiem, bija labi iecerētais pasākums par atbalstu iedzīvotājiem elektropaneļu uzstādīšanā. Sākotnēji ieviesām vienu sistēmu, kādā veidā būs norēķini. Tātad pēc uzskaites principa, pēc tam pārgājām uz norēķinu principu. Tas vairo neticību, papildu izdevumus šobrīd "Sadales tīklam", un, protams, kavē visu kopīgo  pasākumu attīstību," saka Korčagins.

Un revidenti ir kritiski par to, kā attīstījies veids, kādā iegūstam elektroenerģiju, lai mājokļi būtu apgaismoti, lai tautsaimniecība funkcionētu, un, kā izrādās, pēdējo 15 gadu laikā šis ražošanas, šis ģenerācijas portfelis būtiski nemaz nav mainījies.

Pamatā joprojām paļaujamies uz divām lietām – uz ūdeni Daugavas HES kaskādē un dabasgāzi, ko kurinām termoelektrocentrālēs. Arī šodien Rīgas pirmais TEC kūp.

Slinkojam ar vēja enerģiju, vietās, kur varētu atrasties saules paneļi, bieži vien ir plašas pļavas vien. Un, ja salīdzinām šo abu ražošanas veidu uzstādītās jaudas ar abām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Tad Latvija atpaliek nevis par procentiem, bet jau par reizēm.

Revidenti akcentē, ka bieži vien Latvijā ambiciozas enerģētikas jomas ieceres netiek īstenotas administratīvu šķēršļu dēļ, tikmēr, piemēram, valstij piederošā energokompānija "Latvenergo" investē projektos Lietuvā.

Klimata un enerģētikas ministrijā atzīmē, ka daudzu norādīto nepilnību novēršana ir jau procesā vai pat jau notikusi. Viegli neesot, bet darbs turpinās un mērķu sasniegšanas trajektorija sākot izskatīties pozitīvāk.

Ņemot vērā, ka mēs jau esam zaļa valsts un tā mūsu pēda attiecībā uz klimata kaitniecību tādā globālā mērogā ir niecīga, vai nav situācija un vai nav iespēju, ka mēs vienkārši pārskatām tos mērķus, kurus mēs esam izvirzījuši?

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) atbild: "Ja mēs skatāmies, tad no tiem kopējiem Eiropas mērķiem mums ir trešais vai ceturtais zemākais. Jau tie mērķi ir vieni no zemākajiem. Viennozīmīgi mēs aktuāli skatāmies tos, ja kaut kur Eiropā mainās kādi virzieni."

Patlaban gan nekādu aktuālu diskusiju Briselē par Latvijas mērķu samazināšanu neesot.