Rīga netiks apieta, to integrēs ar "Vivi" vilcienu – "Rail Baltica" aprises iezīmē Siliņa
"Skaidrs, ka mums ir jātaupa finanšu līdzekļi. Mans uzstādījums ir nogriezt jebkādus atlikušos būvniecības darbus, kas nav koncentrēti uz pašu, pašu minimumu," trešdienas, 4. decembra, intervijā "900 sekundēm, vaicāta par "Rail Baltica" izbūves virzību, sacīja Latvijas premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Siliņa uzsvēra, ka patlaban Eiropas Komisija un arī Baltijas kolēģi vēlas redzēt, kā Latvijā veidojas pamattrase. Kā norādīja Siliņa, tad būtiska nozīme ir arī stacijām, par kurām norit šobrīd intensīvas diskusijas. Taču vienlaikus intervijā premjere arī uzsvēra, ka Rīga netiks apieta un ka Rīga tiks integrēta.
"Ja mēs pabeidzam šīs stacijas, kas ir Rīgas dzelzceļa stacija un lidosta. Ja mums izdosies, un mums izdosies, ar Eiropas Komisiju pārdalīt tos finanšu resursus, kas ir Eiropas Savienības budžeta līdzekļi, kas mums šobrīd ir jau pieejami citos mērķos, tad mēs tur integrēsim "Vivi" vilcienu. (..) Rīgu varētu integrēt ar šo "Vivi" vilcienu ar "Rail Baltica" trasi caur Salaspili."
Vienlaikus premjere norādīja, ka "Rail Baltica" ir lielākais Baltijas valstu projekts, tāpēc nav jābrīnās par dažādiem izaicinājumiem, ar kuriem Latvija šajā procesā saskaras. "Finansējuma pietrūkst arī Lietuvas un arī Igaunijas kolēģiem. Mēs arī esam vienojušies. Ka mēs kopīgi iesim ar kopīgu finansējuma pieprasījumu nākamajā daudzgadu budžetā Eiropas Savienībā "Rail Baltica" trasei," sacīja Siliņa.
Premjere arī skaidroja, ka Eiropa nav piešķīrusi tik daudz finanšu līdzekļu, lai būtu iespējams trasi pabeigt pilnā apjomā. Tāpēc būtiski meklēt atbalstu no citām Eiropas Savienības valstīm, tostarp no Skandināvijas valstīm un Polijas. "Lai panāktu, ka "Rail Baltica" trase ir tāda prioritāte un lai tā parādās [ES] daudzgadu budžetā," sacīja Siliņa.
Vaicāta, vai valdībā ir arī apspriests scenārijs, ka Latvija atsakās no "Rail Baltica" projekta, Siliņa norādīja – neformālas sarunas ir bijušas. Tomēr šāds risinājums Latvijai nav saistošs, jo būtu jāatdod iztērētie finanšu līdzekļi. Ne tikai Latvijas trasē ieguldītie, bet, iespējams, arī daļa no Igaunijā un Lietuvā iztērētā dzelzceļa projektam. "Jo tas nav Latvijas projekts, jo tās ir milzīgas summas. Un vai tad mēs būsim ieguvēji? Mēs esam parēķinājuši, visdrīzāk, ka ne," intervijā norādīja Siliņa.
Mudināta uzskaitīt ieguvumus no "Rail Baltica" projekta iedzīvotājiem, Siliņa uzsvēra, ka tas ir Latvijas savienojums, kas nav vērsts uz austrumiem, bet gan uz rietumiem.
Būtisks ir savienojums ar Skandināvijas valstīm, ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Eiropas dienvidiem. "Ja atceramies, kad bija vulkāna izvirdums, tad nevarēja lidot ar lidmašīnām. Bija savienojums ar kuģiem, automašīnām," norādīja Siliņa, vienlaikus uzsverot, ka sevišķi svarīgs "Rail Baltica" kontekstā ir arī drošības aspekts. Militārā mobilitāte, lai sabiedrotie arī var izmantot dzelzceļu.
"Tas ir salīdzinoši dārgs un nav viegls transformāciju ceļš, bet noteikti tas ir pareizs lēmums," tā uzskata Siliņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
