Rīgas ostā glabātie Mazepina bīstamie minerālmēsli pārdoti par 1,5 miljoniem eiro
Amonija nitrātu saturošie, sprādzienbīstamie minerālmēsli, kas vairāk nekā trīs gadus bija iestrēguši Rīgas ostā, pārdoti par vairāk nekā pusotru miljonu eiro, vēsta sabiedriskais medijs LSM.
Minerālmēsli Rīgas ostā iestrēga, sankcijām pakļaujot to īpašnieku, Krievijas oligarhu Dmitriju Mazepinu.
Lielākā daļa no šīs sprādzienbīstamās kravas jau no ostas termināļa izvesta, tā apstiprina Rīgas dome. "No Rīgas ostas izvests teju viss potenciāli bīstamais amonija nitrāts, kas tur glabājās kopš 2022. gada noteiktajām sankcijām," portālu tv3.lv informē Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.
SIA "Riga Fertilizer Terminal" (RFT) terminālī glabājās vairāk nekā 9000 amonija nitrāta, kas tiek izmantots mēslojumam lauksaimniecībā. Pēc atļaujas saņemšanas aprīļa sākumā sākta minerālmēslu izvešana un patlaban novietnē palikuši vien 7 % sākotnējā apjoma.
Plānots, ka nākamās nedēļas laikā izvedīs arī atlikušo amonija nitrātu, sola Rīgas dome.
Minerālmēslu uzglabāšanas apstākļus šonedēļ pārbaudīja Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji, kuri konstatēja, ka amonija nitrāts nav sablīvējies. Tāpat tiek īstenoti temperatūras mērījumi un monitorings. VVD nav konstatējis pārkāpumus, teic Rīgas pašvaldība.
"Riga fertilizer terminal" terminālī Rīgas brīvostā vēl gada sākumā glabājās 9000 tonnu šīs bīstamās vielas. Salīdzinājumam – pirms pieciem gadiem trīsreiz mazāks apjoms izraisīja postošu sprādzienu Beirutā, vēsta LSM.
Pērn gada izskaņā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atļāva atbrīvot no iesaldēšanas sankcijām pakļautos minerālmēslus, lai tos no ostām varētu aizvest, un plānoja rīkot izsoli.
Taču tā nenotika. Tā vietā šogad martā dienests atļāva amonija nitrātu pārdot Latvijā reģistrētam komersantam, kas nav pakļauts starptautiskajām sankcijām.
Komersanta vārdu neatklāj. Minerālmēsli pārdoti par vairāk nekā pusotru miljonu eiro, un šī nauda jau atrodas iesaldēta Latvijas bankas kontos. Tur tā atradīsies, kamēr spēkā būs sankcijas pret kravas līdzšinējo īpašnieku.
Pašlaik vēl turpinās atlikušā amonija nitrāta izvešana un komersants to tālāk pārdodot zemniekiem zemes mēslošanai. Pašlaik no 9000 tonnām atlicis 1000 tonnu.
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs Andris Actiņš mierina, ka pats no sevis amonija nitrāts nevar sprāgt. Viens veids, kā ierosināt sprādzienu, ir trieciens, piemēram, ar detonatoru.
Rīgas brīvostā vēl citā noliktavā atrodas gandrīz 4000 tonnu citi slāpekli saturoši minerālmēsli. Arī tie bijuši "iesaldēti", bet pēc Valsts vides dienesta paustā tagad šos minerālmēslus paredzēts izvest pēc tam, kad būs pilnībā pabeigta "Riga fertilizer terminal" terminālī glabātās kravas izvešana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
