Sabiedrības novecošana, neizglītoti, bet ļoti prasīgi jaunieši – galvenie riski Latvijas darba tirgus attīstībai
Ekonomikas ministrija veikusi plašu pētījumu par Latvijas darba tirgus nākotnes izaicinājumiem. Izvēloties nākotnes profesiju, jauniešiem der ielāgot, ka būs milzīgs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem. Savukārt vajadzība pēc mazizglītota darbaspēka būs aizvien mazāka. Tai pašā laikā Latvijas jauniešiem ir lielas ambīcijas algas ziņā.
Latvijas jaunieši ir prasīgākie visā Baltijas reģionā. Auditoru firmas "Deloitte" veiktajā pētījumā secināts, ka latviešu jaunatne grib vidēji 1591 eiro algu mēnesī. Tikmēr igauņu jaunatnes ambīcijas uz pirmās darba vietas vidējo algu ir par 200 eiro, lietuviešu – par 500 eiro mazākas.
"Mums jārēķinās, ka tāds fakts ir. Ja darba tirgū nenodrošināsim, redzam – emigrācijas bilanci. Ja viņš nevar deviņu mēnešu laikā pretendēt uz tādu darba algu, kāda minēta, visticamāk, viņš dosies citur. Tās ir ekspektācijas! Tiesības! 550 miljonu brīvs darba tirgus. Pie šodienas angļu valodas zināšanām nav nekādu problēmu atrast darbu citur, tuvu tam, ko vēlas saņemt. Bērnudārza pavāram piedāvā 500 eiro algu. Jā, nevar atrast. Jaunieši par tādu neies, nestrādās," atzīst ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Paredzams, ka līdz ar robotizāciju un tehnoloģiju attīstību strauji saruks darba vietas primitīvākajās darba pozīcijās – līdz 2035. gadam par aptuveni 36% jeb aptuveni 40 000 darbavietu. Strādnieki būs ļoti vajadzīgi, taču ar gudru galvu.
"Augstāk kvalificēti strādnieki. Iekārtu operatori. Darbs ar datoru, CNC iekārtām, tamlīdzīgi. Būtu jānotiek šai maiņai, no manuāla, fiziska roku darba, uz tehnoloģiju apkalpošanu," saka Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības departamenta direktors Jānis Salmiņš.
Viens no klupšanas akmeņiem: skolas un augstskolas nespēj sagatavot pietiekami kvalificētus ekspertus. "Vajag lielo algoritmu speciālistus, tādi mums galīgi netiek gatavoti. Ja paaugstināsim kvalitātes prasības, tas skaitlis, kas nespēs studijas pabeigt, pieaugs. Jau tagad programmēšana, kodēšana pārceļas uz tehnikumiem, tas nav augstskolas jautājums," norāda Ašeradens.
Prognozēts, ka nākamajos piecos gados bezdarba līmenis saruks līdz 6%, līdz ar to strauji samazināsies brīvo darba vietu skaits. Jau šobrīd iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātības līmenis ir sasnieguši līdz šīm vēsturiski augstākās atzīmes. Valsts darba tirgu mēģinās atdzīvināt, ieguldot milzu līdzekļus tehnikumos un aicinot tur apgūt arodu jauniešiem, kā arī solīts investēt īres dzīvokļu ēku celtniecībā reģionos, lai tie neizmirtu. Zemi kvalificētu imigrantu ievešanu darba tirgus robu lāpīšanai Ekonomikas ministrija gan neatbalsta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
